Ātrums un Gudvuda ir gājuši roku rokā jau daudzus gadus. Pirmās autosporta sacensības šeit notika jau 1936.gadā, ko organizēja Ričmondas devītais hercogs. Otrā pasaules kara laikā šīs aktivitātes tika pārtrauktas, tomēr, lai gan paradoksāli, tas deva arī pozitīvu ietekmi – tika izveidota Gudvudas trase, kas sākotnēji tika izmantota kā militārais lidlauks. Pirmās autosacensībās šeit tika rīkotas 1948.gadā, pēdējās – 1966.gadā.

1993.gadā Čārlzs Gordons lenoks (Charles Gordon-Lennox) vēlējās atsākt autosacīkstes reģionā, tomēr nevarēja dabūt atļauju trases atvēršanai. Tāpēc viņš nolēma sākt organizēt pats savu festivālu. Festivāls guva tūlītējus panākumus, jo to apmeklēja 30 000 viesu, kuru skaits pavisam drīz sasniedz 180 000.

Gudvudas Ātruma festivāls ir kļuvis par populāru atpūtas pasākumu: elegances piedāvājums, nākotnes tehnoloģiju izstāde tehnoloģijas paviljonā, dažādas izstādes visas dienas garumā un pat īpaši notikumi gados jaunākajiem apmeklētājiem.

Šis festivāls piedāvā iespēju satikt arī autosporta pasaules izcilākos braucējos dzīvē…

1902.gadā Renault dzinējs izcīnīja pirmo uzvaru Parīzes-Vīnes sacensībās. Tas bija vieglais Type K, ko darbināja maziņš 2x2 cilindru 16 zs dzinējs. Tas apsteidza jau tādus zināmus zīmolus kā Mercedes un Panhard, kuri izmantoja jaudīgākos 40zs un 70zs dzinējus, tomēr bija spiesti saskarties ar tehniskām problēmām. Šī Renault uzvara pierādīja, ka izpildījums bez uzticamības nav svarīgs.

Kā viens no ēras transporta attīstības virzītājiem Renault iezīmēja šo dekādi, uzstādot rekordus gan uz zemes, gan ūdens, gan gaisā.

Rekordi uz zemes:

- Parīze-Varšava 43 stundās ar Renault 10CV (1922.gads);

- Distances rekords 24 stundās – 3385 km ar vidējo braukšanas ātrumu 141 km/h (1925.gads);

- Pasaules ātruma rekords 24 stundās ar 40CV Montlhéry trasē – vidējais braukšanas ātrums 173,6 km/h (1926.gads).

Rekordi uz ūdens:

1922.gads: ātruma rekords 140 km/h, ko uzstāda Farman hidroplāns, kas aprīkots ar Renault dzinēju.

Rekordi gaisā:

1923.gads: augstuma rekords 5381 metri, ko uzstādīja Bréguet-Renault lidmašīna;

1925.gads: pirmo reizi tiek šķērsoti Andu kalni ar Renault dzinēju aprīkoto Latécoère 25.

50.-tie un 70.-tie gadi: Renault un Alpine izkaro savu vietu autosportā

Ralliji: Mille Miglia, Mont Ventoux un Montekarlo rallijs ar Renault 4CV, Dauphine un 8 Gordini.

Izturības braucieni: Le Mans 24 stundu brauciens ar Alpine.

Kā arī jauns virszemes ātruma rekords – 308,85 km/h, ko 1956.gadā uzstādīja Etoile Filante ASV.

70.-tie un 80.-tie gadi: turbo sacensības

Eiropas F2 čempiona tituls, uzvara Le Mans 24 stundu braucienā ar Alpine, pirmā F1 uzvara ar turbo darbināmo Renault RS10 1979.gada Francijas Grand Prix izcīņā, kā arī Renault 5 Turbo uzvaras tādās sacensībās kā Montekarlo rallijs un Tour de Corse.

Alpine-Renault izkaroja savu vārdu rallija aprindās 1973.gadā.

No 90.-tajiem gadiem līdz 2012.-tajam: F1 sasniegumi

Šodien ar izcīnītiem 10 Formula 1 Konstruktora kausiem Renault ir pierādījis savu pieredzi un zināšanas kā dzinēju ražotājs, sacenšoties ar labākajiem speciālistiem autosporta industrijā (Ferrari, BMW, Mercedes).

Pieņemot lēmumu nodrošināt dzinēju piegādi četrām komandām 2012.gada sezonā, Renault ir pierādījis dzinēju ražošanas pieredzi vēl skaidrāk kā jebkad, un ir gatavs tikt galā ar izaicinājumiem nākotnē – it īpaši ar jaunajiem dzinēja regulējumiem 2014.gada sezonai, kas F1 inženierijas pasauli vēl vairāk pietuvinās sērijveida automašīnu ražošanai.

Renault – pārdrošs savā DNS

Sākot no Type K voiturette dzinēja, kas uzvarēja 1902.gada Parīzes – Vīnes sacensībās, līdz Formula 1 un pasaules līmeņa rallijiem Renault dzinēji ir izcīnījuši panākumus gandrīz ikvienā autosporta jomā pēdējo 110 gadu laikā. Panākumu noslēpums ir inovācijas, kas tiek pārbaudītas sacensībās, kur ikviens panākums pilnveido inženieru zināšanas un tehnoloģisko pieredzi.

Šodien Renault inženieri ir vieni no uzticamākajiem un efektīvākajiem tirgū, gan runājot par autosportu, gan sērijveida ražošanu.

Šogad Renault ir izvēlējies izlikt apskatei nozīmīgākos modeļus no autosporta vēstures, lai ilustrētu ilgās inovāciju tradīcijas:

-        1902 Renault Type K;

-        Renault Viva Grand Sport;

-        Alpine Renault A110, kas šogad atzīmē 50.gadadienu;

-        Elektriskais Renault 5: saglabājot pioniera garu, Renault ir pirmais masu ražotājs, kas piedāvā četru Nulles emisijas modeļu klāstu;

-        Renault Maxi 5 Turbo;

-        RS01 un RE40 Formula 1 automašīnas;

-        Renault Alpine A443;

-        Renault Mégane Trophy;

-        Renault Mégane R.S. un Clio R.S.;

-        Renault Twizy;

-        Renault ZOE;

-        Renault Alpine A110-50 konceptauto;

-        Red Bull Racing Formula 1 bolīds.

Renault tehnoloģiskā izcilība F1 tiek pārnesta uz sērijveida ražošanu

“Formula 1 ir īsteni tehnoloģiska laboratorija, kas ļauj mums pārbaudīt jaunākās tehnoloģijas ekstremālos apstākļos,” norāda Karlos Tavares (Carlos Tavares), Renault izpilddirektors. “Mūsu iesaistīšanās Formula 1 aktivitātēs vairāk kā 30 gadu garumā ir ļāvusi attīstīt mūsu pieredzi un iegūt zināšanas, kas ļauj uzlabot dzinēju darbību un līdz ar to mūsu automašīnu enerģijas efektivitāti, vienlaikus saglabājot braukšanas baudu.”

Renault atkal ir kļuvis par līderi, izmantojot autosportā gūto pieredzi un attīstot jaunākās tehnoloģijas dzinējus. 1,5-litru Turbo F1 dzinējs bija priekštecis 1970.-tajos gados pieejamajamiem dzinējiem. 2007.gadā Renault nodrošināja arī līderpozīcijas elektrisko dzinēju attīstībā, par mērķi izvirzot kļūt pirmajam autoražotājam, kas piedāvā pilnu nulles emisijas modeļu klāstu.

Ar jaunajiem FIA dzinēja regulējumiem 2014.gada sezonai Renault loma elektromobīļu ražošanā kļūs vēl nozīmīgāka. Formula 1 būs kā Renault palīgs elektrisko dzinēju turpmākā attīstībā un ražošanā.

Mērķis: uzlabot dzinēja enerģijas efektivitāti, lai samazinātu degvielas patēriņu

Jau vēsturiski Renault vienmēr ir meklējis iespējas, kā uzlabot savu dzinēju enerģijas efektivitāti sērijveida ražošanas modeļiem. Uzlabojumi enerģijas efektivitātē, savukārt, ļauj samazināt arī vidējo degvielas patēriņu. Renault mērķis ir piedāvāt klientiem dzinējus ar nelielu degvielas patēriņu.

Pateicoties pieredzei enerģijas efektivitātes paaugstināšanā, Renault atrodas spēcīgā pozīcijā, lai sasniegtu vienu no saviem mērķiem – kļūt par elektrisko dzinēju ražošanas līderi, vienlaikus uzlabojot arī iekšdedzes dzinēju efektivitāti. Šobrīd Renault vairāk kā jebkad ir apņēmies kļūt par Eiropas līderi degvielas patēriņa un CO₂ emisiju jomā. Plānots, ka līdz 2013.gadam vidējais emisiju daudzums Renault modeļos tiks samazināts no 134g/km līdz 120g/km, savukārt līdz 2016.gadam tas būs zem 100g/km.

Daži punkti atsauksmēm

1925.gads: Renault uzstāda pirmo degvielas ekonomijas pasaules rekordu ar 6CV dzinēju, kuram bija nepieciešami vien 3,6 litri degvielas 100 km distances veikšanai, braucot ar ātrumu 90 km/h.

1947.gads: pateicoties mazā 747 cm3 četru cilindru dzinēja uzlabojumiem, Renault 4CV patēriņš, braucot ar 90 km/h, bija vien 5,5 litri/ 100km, un šis modelis kļuva par pēckara laika ģimeņu favorītu.

1980.gads: 4.5 litri/100km, braucot ar ātrumu 90km/h, Renault 5 GTL tika aprīkots ar “Cléon Cast” dzinēju.

1987.gads: Vesta prototips bija pirmais auto, kura degvielas patēriņš bija mazāks par 3 litriem uz 100km.

2000.gads: Renault piedāvāja jauno 1.5 dCi dzinēju, mazu dīzeļdzinēju, kamēr konkurenti vēl joprojām piedāvāja 1,9 vai 2-litru dzinējus. Pateicoties nemitīgu uzlabojumu meklējumu pieejai, Renault ir samazinājis pārdotākā dzinēja degvielas patēriņu gandrīz par litru, sasniedzot 3,4 litrus/100km; ar šo dzinēju aprīkoti modeļi Clio un Mégane.

2011.gadā Renault pavirzījās soli uz priekšu, piedāvājot Energy klāsta dzinējus. Šo jauno dzinēju izstrādē tika iesaistīti Renault Formula 1, kur Renault dzinēji izcīnījuši jau 10 Konstruktoru kausus, inženieri, pārnesot trasē gūto pieredzi uz jauno dzinēju izstrādi.