"Rail Baltica" dzelzceļa pārvada būvniecību Lāčplēša ielā plānots pabeigt 2023.gadā

Foto: iAuto.lv
Nozare.lv | 02.09.2021

Starptautiskā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" dzelzceļa pārvada būvniecību Lāčplēša ielā, Rīgā, plānots pabeigt 2023.gadā, ceturtdien pārvada būvlaukuma atklāšanas pasākumā sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš uzsvēra, ka šis ir jau trešais "Rail Baltica" būvlaukums, kas atklāts Latvijā, bet ar šo objektu būvdarbi iziet ārpus dzelzceļa līnijas, jo kopā ar jauno dzelzceļa pārvadu tiks pārbūvēta arī pilsētas iela, lai to pielāgotu pilsētas attīstībai.

Vingris pastāstīja, ka pārbūvētajā Lāčplēša ielas daļā būs četras auto satiksmes joslas, veloceļš un gājēju ietve zem pārvada. Tāpat pie Kalupes ielas tiks izveidota regulējama gājēju pāreja pāri Lāčplēša ielas.

Vingris pavēstīja, ka, pērn novembrī sāktajos būvdarbos pie Rīgas dzelzceļa stacijas, ir paveikti 70-80% inženierkomunikāciju pārbūves darbu pazemē.

Pilnsabiedrības "BeReRIX", kurā ietilpst Beļģijas būvnieks "BESIX Group", Latvijas būvkompānija "Rere Būve" un Itālijas būvuzņēmums "Rizzani de Eccher", iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde uzsvēra, ka Lāčplēša ielas dzelzceļa pārvads ir pirmais "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pārvads, kura būvniecība tiek sākta.

Apjomīgu būvdarbu veikšana, piemēram, uzbēruma norakšana tiek plānota nakts stundās. Linde piebilda, ka būvdarbu laikā nav plānots pilnībā slēgt Lāčplēša ielu, taču periodiski tiks slēgta satiksme pa kādu no joslām. Ar šādām neērtībām autovadītājiem būs jārēķinās aptuveni gadu.

Viņš piebilda, ka jau šoruden plānots likt pamatus jaunajai Rīgas dzelzceļa stacijai.

AS "RB Rail" Stratēģiskās sadarbības un komunikācijas departamenta vadītājs Ģirts Bramans pastāstīja, ka kopš 2020.gada novembra, kad tika atklāts pirmais "Rail Baltica" būvlaukums pie Rīgas dzelzceļa stacijas, ir atklāts būvlaukums arī pie starptautiskās lidostas "Rīga", Lietuvā pabeigti Kauņas intermodālā termināla būvdarbi, bet Igaunijā pabeigta viena viadukta būvniecība un noslēgti līgumi par nākamajiem viaduktiem.

"Tāpat Eiropas līmenī panākta vienošanās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu no 2021.gada līdz 2027.gadam un Eiropas savienošanas instrumentu, kas arī turpmāk nodrošinās būtisku ES finansējuma pieejamību "Rail Baltica" īstenošanai kā vienam no prioritārajiem projektiem ES līmenī. Pašlaik projektā gatavojamies liela mēroga būvniecības posmam - esam izsludinājuši konsolidētos iepirkumus būvniecības materiāliem, konsultējamies ar Baltijas un starptautiskajiem būvniecības tirgus dalībniekiem par būtiskākajiem pieņēmumiem, kas, savukārt dos ieguldījumu gala lēmumu pieņemšanai par "Rail Baltica" būvniecības stratēģiju," sacīja Bramans.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) būvlaukuma atklāšanā uzsvēra, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija Rīgai ir "gadsimta projekts" un Rīga no šī projekta būs vislielākā ieguvēja starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

"Ar šo dzelzceļa līniju Tallina un Viļņa būs pietuvinātas Rīgai un nākotnē dažādus starptautiskus pasākumus vai koncertus visizdevīgāk būs rīkot tieši Rīgā, nostiprinot Rīgas kā Baltijas metropoles statusu. Tāpat milzīgs ieguvums Rīgai būs abu pilsētas centra daļu, kuras pirms vairāk nekā 100 gadiem sašķēla dzelzceļa uzbērums, atkalsavienošana," sacīja Ķirsis.

Tāpat Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks piebilda, ka Rīgas dome pilnībā atbalsta šo projektu, un domē ir izveidota "Rail Baltica" atbalsta pārvalde, kuras uzdevums ir pēc iespējas labāk integrēt pilsētu un jauno dzelzceļa līniju.

Savukārt Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis būvlaukuma atklāšanā sacīja, ka paralēli daudzviet sāktajiem būvdarbiem joprojām turpinās arī dzelzceļa līnijas projektēšana, kas notiks vēl visu 2021.gadu un 2022.gadu. 

Eņģelis neizslēdza iespēju, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē projektēšana var pagarināties arī 2023.gadā.

Līdzās esošajām dzelzceļa sliedēm "BeReRIX" izbūvēs pārvadu jaunajām, Eiropas platuma standarta sliedēm. Daļa esošā uzbēruma tiks aizvietota ar sienu un tai līdzās organizētu gājēju/velobraucēju infrastruktūru, bet autoostas tuvumā esošais dzelzceļa uzbērums tiks aizvietots ar dzelzceļa pārvadu, atklājot un savienojot Rīgas daļas, kas iepriekš bija nodalītas.

"Rail Baltica" trases izbūves rezultātā Lāčplēša ielas teritorijā Rīga iegūs funkcionāli uzlabotu Lāčplēša ielas posmu. Ielai mainīs asi, tajā tiks izveidotas divas pilnvērtīgas auto joslas katrā virzienā. Tiks izveidots velo ceļš, bet gājēju plūsma tiks organizēta maģistrālai ielai atbilstošā veidā, tostarp izveidojot regulētu gājēju pāreju pie Kalupes ielas. No Lāčplēša ielas līdz stacijai cilvēkus ar redzes traucējumiem vadīs taktilo risinājumu josla jeb vadlīnija.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Foto: iAuto.lv