"Pie 2026.gada Lietuvā būtu jāturas. Mērķis ir īstenot visu projektu, ieskaitot posmu no Kauņas līdz Viļņai. Runājam par iespēju 2026.gada beigās pa Eiropas platuma sliežu ceļu no Viļņas nokļūt Varšavā," viņš sacījis žurnālistiem pēc prezidenta tikšanās ar satiksmes ministru Marju Skuodi.

Arī ministrs apliecinājis, ka Lietuva ietur principiālu nostāju - projekts jāīsteno līdz 2026.gada nogalei.  Lai to panāktu, viņš ieteicis projekta līdzekļus izmantot maksimāli efektīvi.

"Man pašam pagājušajā nedēļā bija tikšanās gan ar Latvijas, gan Igaunijas ministriem, vēl pirms nedēļas - ar Polijas ministru, un pagājušajā nedēļā mēs tikāmies arī ar Eiropas transporta komisāri. Varu skaidri pateikt - poļi plāno, ka sliedes līdz Lietuvas robežai viņiem būs 2027.gadā. Tas nozīmē, ka mums jādara viss iespējamais, lai līdz tam Kauņu un Viļņu savienotu ar Poliju," viņš uzsvēris.

"Arī Latvijas ministrs man apsolījis, ka Rīgu aptuveni tādā pašā laikā paredzēts savienot ar Lietuvas robežu," piebildis Skuodis, kurš pagājušajā nedēļā kopā ar Latvijas satiksmes ministru Tāli Linkaitu un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu piedalījās "Eiropas savienošanas ekspreša" Baltijas vilciena braucienā.

Pēc ministra teiktā, Lietuva jau sākusi "Rail Baltica" būvniecību Latvijas robežas virzienā.

"Mēs jau veicam līgumdarbus, un svarīgākais ir darīt visu saskaņā ar noteiktajiem termiņiem, lai 2026.gadā varētu no Viļņas un Kauņas nokļūt Varšavā vai Rīgā. Es ļoti ceru, ka kaimiņi pacentīsies, lai mēs varētu nokļūt pie viņiem," viņš sacījis.

Kā ziņots, uzņēmuma "Rail Baltic Estonia", kas īsteno dzelzceļa līnijas projektu Igaunijā, valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs intervijā Igaunijas laikrakstam "Postimees" atzinis, ka pašreizējo mērķi - uzbūvēt "Rail Baltica" līdz 2026.gadam - īstenot vairs nav iespējams un projekta pabeigšana būs jāatliek līdz šīs desmitgades beigām. Viņš norādījis, ka tas arī ir pēdējais termiņš, jo līdz 2030.gadam ir jāpabeidz Eiropas Transporta tīkls TEN-T, kura daļa ir "Rail Baltica".

"Līdz šim mūsu mērķis bijis 2026.gads, tas nav iecirsts akmenī Eiropas līmenī. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šis grafiks vairs nav iespējams. No vienas puses, to nevar īstenot tehniski un strukturāli, no otras puses, nav pilnībā nodrošināts projekta finansējums," sacījis Grinbergs, vienlaikus norādot, ka Igaunija arī nedrīkst pārkarsēt būvniecības tirgu.

Pēc ministra teiktā, "Rail Baltica" laika ietvars Igaunijas posmā patlaban atdūries pret diviem lieliem šķēršļiem - plānojums Pērnavas apriņķī un galvenās trases projektēšana.

Lai gan pirmie "Rail Baltica" objekti Igaunijā izmaksājuši mazāk nekā plānots, turpmāk gaidāms, ka situācija būs pretēja, rakstīja "Postimees".

Skuodis savukārt uzsvēris, ka Lietuvai pašlaik ir līdzekļi "Rail Baltica" finansēšanai, bet ir svarīgi tos ieguldīt pēc iespējas efektīvi, jo līdz šim Baltijas valstis nav izmantojušas lielāko daļu tā finansējuma, kas projektam bija paredzēts iepriekšējā ES finansējuma periodā.

"Runa nav par to, kā pietrūks nākotnē, bet gan par to, kā vislabāk izmantot mūsu rīcībā jau esošos līdzekļus. Dabiski, ka būvdarbu izmaksas pieaug un finansējuma visam projektam trūkst, bet nešaubos, ka līdz tam mēs ar kaimiņiem atradīsim konkrētu izeju, kā noteikt prioritāti atsevišķiem objektiem. Varbūt sākumā būtu jāizbūvē sliežu ceļi, nevis maksimāli jāuzceļ stacijas, lai objekts var sākt darboties, un tad jau radīsies arī stacijas," spriedis Lietuvas ministrs.

Tikmēr viņa vietniece Loreta Maskaļoviene ziņu aģentūrai BNS atzinusi, ka Lietuvai šim projektam arī trūkst aptuveni 600 miljonu eiro, tādēļ tiek meklēti finansējuma avoti, tai skaitā Eiropas fondi.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.

Foto: iAuto.lv