Zvērs, kuram jābūt garāžā - JAGUAR

Foto: publicitātes foto
Kristiāns Andersons | 30.09.2011

Anekdoti par trim zvēriem: tīģeri, jaguāru un ēzeli, kuri nepieciešami sievietes laimei, droši vien atceras daudzi. Ja ir laimējies savākt šādu trio, tad garāžā saimnieko JAGUAR. Mūsu uzdevums šodien ir noskaidrot kāpēc ēzelim tik dārgi ir jāmaksā par JAGUAR? Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāatgriežas tālajā 1922. gadā kad satikās vārda brāļi, motociklu entuziasti Viljams Laions un Viljams Volmslijs un nodibināja blakusvāģu ražošanas uzņēmumu "Swallow Sidecar Company". Tapa stilīgi, avangardiski, alumīnija blakusvāģi, kas bija pieprasīti.

Kad 1927. gadā Herberts Austins prezentēja automobili AUSTIN SEVEN, spēkratam trūka individualitātes dizainā.  Viljams Laijons ļāvās fantāzijas lidojumam un tapa jauna virsbūve AUSTIN SEVEN šasijai. Divvietīgo rodsteru publika novērtēja un uzreiz tika saņemti 500 pasūtījumi spēkratu izgatavošanai. ‘’Swallow’’ ražoja lētas, bet stilīgas mašīnas, kuras izskatījās pēc dārgiem auto ar skaistām virsbūvēm un pulētiem radiatoriem. Tika ražotas virsbūves arī citiem ražotājiem. Tostarp pat itāļu FIAT. Virsbūves tapa FIAT 509 A, WOLSELEY HORNET , MORRIS COWLEY.

Pirmie ‘’Swallow’’ pašu būvētie automobiļi parādījās presei 1931. gada vasarā Londonas auto izstādē  un tie bija SS I un SS II.

Pēc Otrā Pasaules kara kompānijas automobiļiem tiek izmantots JAGUAR nosaukums , jo abreviatūra SS izraisīja nevēlamas asociācijas ar noziedzīgo, nacistisko organizāciju. Sekoja modeļi JAGUAR SS90 un JAGUAR SS100 kā tos spilgti nosauca Viljams Laions.  JAGUAR SS 100 kļuva par četrdesmito gadu klasisku sporta modeli.

Jaunus panākumus nesa 1948. gada Londonas auto izstādē notikusī JAGUAR XK120 pirmizrāde. Auto izraisīja sensāciju, jo divvietīgais rodsters (spēkrats ar vaļēju virsbūvi) bija ļoti glīts. Sākumā izlaida 200 mašīnas ar alumīnija korpusu un vēlāk uzsāka ražot sērijveidā mašīnas ar tērauda virsbūvēm. Tā tika aizsākta jauna automobiļu saime.  Ar 160 zs  jaudīgo , sešu cilindru  dzinēju bruņotais auto spēja attīstīt 124,6 jūdzes stundā lielu ātrumu un kļuva par ātrāko sērijveida ,ielas sporta spēkratu. Motora darba tilpums bija 3442 kubikcentimetri un tam bija divas augšējās sadales vārpstas. Spēka agregātu izstrādāja Viljams Heiness ( William Heynes) sadarbībā ar Volliju Hassanu ( Wally Hassan) un Klodu Beiliju ( Claud Baily). Pēc gada parādījās premium klases auto JAGUAR MKV ar priekšējo riteņu neatkarīgo balstiekārtu , hidraulisko bremžu pievadu un lukturiem, kas iebūvēti priekšējos spārnos. Spēkratu izlaida kā sedanu un limuzīnu un tas bija viens no pašiem  prestižākajiem britu auto. Laika posmā no 1950. – 1961. gadam mašīnai notika vairākas modernizācijas un modeļa nosaukums mainījās no MKVI līdz MKIX. 1951. gadā debitēja sportiskais JAGUAR C TYPE, pirmā no JAGUAR piecdesmito gadu sacīkšu mašīnām ,  ar telpisko cauruļu rāmi un dzinēju no JAGUAR XK 120, kura jaudu palielināja līdz 200 zs. JAGUAR C TYPE kļuva par pirmo JAGUAR automobili ar disku bremzēm. Līdzdalība sacensībās sekmēja modeļu tālāku attīstību. Tas tika panākts ar minimāliem līdzekļiem. JAGUAR C TYPE bija nokopēta no ielas JAGUAR XK 120.  No 1951.-  1953. gadam JAGUAR C TYPE uzvarēja Lemānas 24 stundu sacensībās. Par šī modeļa tālāku attīstību kļuva 1954. gada JAGUAR D TYPE, kas triumfēja Lemānā vēl trīs reizes no 1955.līdz 1957.( 1957. gadā Koventrijas rūpnīcā notika ugunsgrēks un zaudējumu dēļ JAGUAR nācās atteikties no dalības autosporta sacīkstēs.) gadam un bija īsts tehnikas šedevrs.

 Lai turpinātu  JAGUAR C TYPE iesākto uzvaru sēriju Lemānā bija nepieciešams vieglāks, jaudīgāks, pludlīnijas spēkrats. Izstrādājot JAGUAR D TYPE par pamatu ņēma no aviācijas nākušo kniedēto nesošo konstrukciju ‘’monokoku’’ no vieglā sakausējuma ar cauruļu apakšrāmjiem priekšā un aizmugurē , uz kuriem stiprināja dzinēju un balstiekārtu. Motors bija trim karburatoriem, sešiem cilindriem rindā un 3,4 litru darba tilpumu. Balstiekārtai bija vērpstieņi. Spēkratam uzstādīja disku bremzes.  Pludlīnijas formu izstrādāja aerodinamikas speciālists Malkolms Saiers ( Malcolm Sayer).  Izdevās sasniegt to mērķi, kādam šis auto bija radīts.

Pārbūvējot sporta automobili par ielas auto no JAGUAR C TYPE tapa JAGUAR XKSS.

Kopā izgatavoja 16 automobiļus , kurus aprīkoja ar izpūtēju, vējstiklu, un mīksto saliekamo jumtu,  kā arī pasažiera durvīm. Iekšpusē gan tas palika īsts JAGUAR D TYPE.

Par modeļu D TYPE un XKSS ‘’pēcnācēju’’ kļuva JAGUAR E TYPE. Spēkratu izlaida 1961. gada martā un tas bija paredzēts masveida ražošanai. Automobilim bija neatkarīgā balstiekārta, kas uzlaboja gaitas īpašības un vadāmību. Sešu cilindru spēka agregātam ar 3,8 litru darba tilpumu un trim SU karburatoriem jauda bija 265 zs. Motors bija apskaužami uzticams un darbojās mīksti un vienmērīgi. Auto bija tikpat ātrs cik skaists. Tieši ar jubilāru JAGUAR E TYPE šogad Montekarlo vēsturisko auto rallijā piedalījās ‘’Russo Baltic Racing’’ komanda, trīs ekipāžu sastāvā. Arī pats Montekarlo rallijs šogad svin 100. dzimšanas dienu, bet vēsturisko spēkratu sacīkstes tika rīkotas 14. reizi. Labākais rezultāts šai komandai bija 68. vieta kopvērtējumā un 3. vieta klasē, kuru izcīnīja Iļjas Kašina un Vladimira Demjaņenko ekipāža. Mašīnas tika sagatavotas sacīkstēm Latvijā un starptautiskajā komandā startēja arī pazīstamais rallija braucējs Raimonds Strokšs.  

1957. gadā parādījās modelis JAGUAR XK150S un laika posmā no 1958 – 1961. gadam dzinēja darba tilpums izauga līdz 3,8 litriem, bet jauda palielinājās līdz 265 zs. Modeļu apzīmējumi 120 un 150 nozīmēja ražotāja pieteikto maksimālo auto ātrumu jūdzēs. Rūpnīcas izmēģinājumos šāds ātrums arī tika sasniegts. Turklāt modelis JAGUAR XK 150 no 0 – 97 km/h spēja ieskrieties, apmēram septiņās sekundēs.  

Kādu laiku sešdesmitajos gados noziedznieki bija iecienījuši sedanu JAGUAR MKII, lai aizbēgtu no pakaļdzīšanās, bet policija  ar tādu pašu auto dzinās pakaļ. Tas bija grezns auto ar labiem tehniskajiem rādītājiem un salīdzinošu zemu cenu. Jaudīgākais no sešu cilindru motoriem bija ar darba tilpumu 3,8 litri un jaudu 220 zs. Tas ļāva 1960. gada MK II attīstīt 201 km/h maksimālo ātrumu. Savukārt 1955. gadā pasaulē nākušais JAGUAR MK II ar 2,4 litru motoru kļuva par pirmo JAGUAR sedanu. Augot dzinēja jaudai tas kļuva par vienu no populārākajiem spēkratiem pasaulē. Salona apdarē izmantoja ādu un koku. Pēc pasūtījuma varēja auto aprīkot ar spieķu riteņiem.

Pēc kara bija dzelzs deficīts un to izdalīja tikai eksportam paredzētajai produkcijai. Tāpēc top JAGUAR ar stūri , pēc angļu domām ‘’nepareizajā’’, kreisajā pusē. ‘

Prestižākie JAGUAR modeļi nes DAIMLER vārdu , jo šī firma 1960. gadā nonāk ‘’Jaguar’’ īpašumā. 1966. gadā notiek ‘’Jaguar’’ apvienošanās ar ‘’British Motor Company’’, bet vēl pēc diviem gadiem ‘’Jaguar’’ iekļaujas ‘’British Leyland Motor Corporation sastāvā. Zaudējot patstāvību uzņēmumu skāra krīze,  no kuras atkopties tas spēja tikai astoņdesmito gadu vidū.

Savukārt 1990. gadā  JAGUAR nonāca FORD īpašumā.

1992. gadā parādījās ‘’superautomobilis’’ JAGUAR XJ220 Bruņots ar 3,5 litru V6 dzinēju, kuram uzstādīti divi turbokompresori auto attīstīja 542 zs jaudu. Klasiskās piedziņas spēkrata maksimālais ātrums bija 354 km/h. Par apstāšanos gādāja lieli ( miskastes vāka izmērā) bremžu diski, bet balstiekārta bija ‘’sacīkšu’’- sviru tipa.  Protams, netika aizmirsts par JAGUAR piemītošo komfortu un raksturs auto bija vairāk nekā pielaidīgs, mašīnai ar tik augstiem dinamikas rādītājiem . Ieskrējiens no 0- 97 km/h aizņēma 3,7 sekundes.

2008. gada 2. jūnijā JAGUAR un LAND ROVER  tika pārdoti indiešu TATA MOTORS.

Lai kas arī būtu uzņēmuma īpašnieks šodien,  JAGUAR savu labo slavu ir kaldinājis cauri gadiem. Ar skaistiem un ātriem auto piedaloties leģendārās sacīkstēs un pierādot, ka ir katra, ēzeļa iztērētā, centa vērti.