Jau trīsdesmito gadu sākumā Ferdinanda Poršes konstruktoru birojā tapa mazās klases automobiļu prototipi ar aizmugurē iebūvētiem dzinējiem.1933. gadā Ferdinands Porše saņēma uzdevumu no nacionāl- socialistiskās Vācijas valdības izstrādāt mūsdienīgu, vieglo auto un 1934. gada 22. jūnijā Ferdinands Porše piekrita radīt tautas auto. Jau nākamajā gadā parādījās automobilis ar nosaukumu VOLKSWAGEN. Pēc divu gadu  izmēģinājumiem , 1937. gadā rūpnīcā DAIMLER  - BENZ izgatavoja trīsdesmit automobiļu eksperimentālo sēriju VW 30, kura tika vispusīgi izmēģināta un būtiski pilnveidota, bet 1938. gadā auto ieguva visiem pazīstamo izskatu.

Par VOLKSWAGEN uzņēmuma dzimšanas dienu uzskatāms 1937. gada 28. maijs, kad nodibināja '' Gesellschaft zur Vorbereitung des Deutschen Volkswagens mbH’’, kuru 1938. gada 16. septembrī pārsauca par ''Volkswagenwerk GmbH’’. Iesauka vabolīte nāk no''The New York Times'' raksta par VOLKSWAGEN. Tautas auto ražosanai 1938. gada 26. maijā Volfsburgā sāka celt lielāko VOLKSWAGEN rūpnīcu Eiropā. Lai finansiāli atbalstītu rūpnicas celtniecību, izsludināja parakstīšanos uz jaunā modeļa iegādi un vāca priekšapmaksu no iedzīvotājiem.  

Otrā Pasaules kara laikā darbs pie VOLKSWAGEN būves tika apturēts.

Pēc kara rūpnīca nonāca angļu kontrolē . 1945. gadā Lielbritānijas valdība deva rūpnīcai pasūtījumu izgatavot 20 tūkstošus spēkratu. 1947. gadā VOLKSWAGEN izstādīja eksporta gadatirgū Hannoverē, kur auto piesaistīja uzmanību. Rūpnīca saņēma pirmo ārzemju pasūtījumu no Holandes izgatavot tūkstoti automobiļu, kam sekoja pasūtījumi arī no citām valstīm. 1949. gadā sāka izlaist modeļus ar kabrioleta un limuzīna virsbūvēm. Sērijveida salona aprīkojums kļuva komfortablāks. Uz vabolītes bāzes 1950. gada 8. martā sāka ražot busiņu VOLKSWAGEN TYPE 2 ,kas pazīstams arī ar nosaukumu TRANSPORTER. Ideja par TYPE 2 radīšanu nāca no VOLKSWAGEN Nīderlandes importētāja Bena Pona ( Ben Pon), kurš uzzīmēja pirmās busiņa skices 1947. gadā. Pirmā VOLKSWAGEN TYPE 2 paaudze ieguva apzīmējumu T1, bet Latvijas ceļus krustu šķērsu ir izbraukājusi kantaino busiņu paaudze ar apzīmējumu T3, kuru ražoja no 1980. - 1991. gadam. T3 kļuva par pēdējo VOLKSWAGEN ar aizmugurē novietotu dzinēju. Busiņš pazīstams arī ar nosaukumu CARAVELLE. Tika organizēts servisa un tehniskās apkopes tīkls.

VOLKSWAGEN izveidoja iespaidīgu noieta tirgu. 1948. gada beigās apmēram 50 tūkstoši automobiļu tika eksportēti, bet vietējā tirgū tika pārdoti apmēram 15 tūkstoši auto. 1949. gada 6. septembrī rūpnīcā beidzās angļu laiki un tā nonāca Vācijas Federatīvās Republikas valdījumā. 1955. gada 5. augustā notika svinīgā ceremonija par godu milijonā VOLKSWAGEN izlaišanai. Daudzās mājās vabolīte bija kļuvusi par ģimenes locekli. Automobiļa izturība un pieejamā cena ļāva palielināt spēkrata eksportu. VOLKSWAGEN tirgoja jau 150 pasaules vlstīs.

Radās ārvalstu, meitas uzņēmumi Brazīlijā, DAR, Austrālijā un, protams, Meksikā, kur izlaida vabolīti 1,6 I ar 1,6 litru, 44 zs dzinēju. No 1998 parādījās modelis VOLKSWAGEN NEW BEETLE ar priekšējo riteņu piedziņu , kas tapa uz modeļa GOLF bāzes un tiek montēts Meksikā.Par pirmo standarta VOLKSWAGEN 1200 modifikāciju 1955. gadā kļuva sporta kupeja KARMANN- GHIA. Nosaukumā ietverti tie uzņēmumi, kuri strādājuši pie auto izveides. Virsbūvi projektēja ''Ghia'' no Itālijas , bet savākšana notika Vācijas, virsbūvju firmā ''Karmann''. 1961. gadā programmu papildināja VOLKSWAGEN 1500 ar sedana virsbūvi un palielinātu dzinēja darba tilpumu. Uz tā bāzes tapa kārtējie ''Karmann'' un ''Ghia'' meistardarbi kupejas un kabrioleta veidolā. 1965. gadā no "Daimler- Benz'' VOLKSWAGEN nopirka AUDI izveidojot koncernu ''Volkswagen- Audi''. Vēlāk tam pievienojās spāņu marka SEAT un čehu auto ražotājs ŠKODA.

Pēc apvienošanās, 1968. gadā radās VOLKSWAGEN 411 ar gaisa dzesēšanas, 1679 kubikcentimetru motoru . Pircēji  jauno auto uzņēma visai atturīgi. Kad 1969. gadā koncernam pievienojās firma NSU,  tapa pirmais VOLKSWAGEN spēkrats ar priekšējo riteņu piedziņu VOLKSWAGEN K 70.Sadarbībā ar PORSCHE no 1969.- 1975. gadam tapa sporta automobiļi VOLKSWAGEN-PORSCHE 914 ar četru un sešu cilindru dzinējiem. 1970. gadā parādījās modelis VOLKSWAGEN 181 ar vaļēju virsbūvi, kas atgādināja armijas braucamo. Par tā tālāko attīstību 1979. gadā kļuva pilnpiedziņas VOLKSWAGEN ILTIS. 1972. gadā ar vairāk nekā 15 miljoniem saražotām vabolītēm tika pārspēts FORD T modeļa skārda Līzītes rekords. 1973. gadā VOLKSWAGEN modeļu gammai vējš atpūta papildinājumu, priekšpiedziņas VOLKSWAGEN PASSAT.

Gadu vēlāk nāca sportiskais modelis SCIROCCO ar triīsdurvju, kupejas virsbūvi. Tad aizsākās kompaktklases saimnieka VOLKSWAGEN GOLF ēra. Pirmo 30 ražošanas mēnešu laikā no konvejiera noripoja miljons GOLF automobiļu un VOLKSWAGEN kļuva par vienu no lielākajiem auto ražotājiem Eiropā. 1979. gadā klajā nāca pieprasītais GOLF kabriolets. Pirmās paaudzes, 1974. gada, GOLF izrādījās tik veiksmīgs, jo bija mūsdienīgs, ekonomisks, izturīgs un spēja iekustināt tirgu. Auto formu izstrādāja dizainers Džordžetto Džudžāro ( Giorgetto Giugiaro).

1983. gadā nāca VOLKSWAGEN GOLF otrā paaudze, bet 1986. gada sākumā sāka izlaist variantu SYNCRO ar visu riteņu piedziņu.1991. gadā markas cienītāji varēja aplūkot  trešo VOLKSWAGEN GOLF, kuram uzstādīja dzinējus ar darba tilpumu no 1,4 līdz 2,8 litriem ar jaudu 60  - 174 zs. Prestižākajai komplektācijai VR6 uzstādīja sešu cilindru, 2,8 litru motoru. VOLKSWAGEN GOLF VR6 ieskrējiens līdz 100 km/h, ar mehānisko pārnesumu kārbu,  notika 7,6 sekundēs. Katra nākamā GOLF paaudze uzturēja modeļa nevainojamo reputāciju. 1975. gadā dzima nedārgais un praktiskais modelis POLO ar trīsdurvju virsbūvi un priekšējo riteņu piedziņu, kas arī kļuva populārs.

1980. gadā  ražošanā nonāca sedans uz GOLF bāzes ar nosaukumu VOLKSWAGEN JETTA. 1998. gada septembrī, Parīzē notika sedana VOLKSWAGEN BORA pirmizrāde ar lozungu ‘’Mēs devām vārdu vējam’’. Gadu vēlāk sekoja modeļu PASSAT un SCIROCCO modernizācija, bet 1982. gadā uz PASSAT bāzes izveidoja modeli SANTANA, kuru pirmo reizi aprīkoja ar piecu cilindru, 1994 kubikcentimetru, benzīna dzinēju.

Šobrīd VOLKSWAGEN ir Eiropas lielākais un pasaulē trešais lielākais auto ražotājs. Tāpat kā pirmsākumos arī šodien VOLKSWAGEN ir visciešākā saistība ar PORSCHE. VOLKSWAGEN  pieder 49,9% PORSCHE akciju. Kaut arī neklātienē, bet Ferdinands Porše turpina strādāt pie tautas auto.