Viņš sēdes laikā komisijas deputātiem prezentēja zaļu auto atbalsta programmu 2021.-2027.gadam, bez koordinācijas neesamības norādot uz vēl vairākiem trūkumiem.

Tostarp Kulbergs izcēla faktu, ka Transporta enerģētikas likums pašlaik risina tikai problēmas, kas attiecas uz smagā komerctransporta sektora emisiju samazināšanu, lai gan patlaban 86% no kopējā automašīnu skaita veido vieglās automašīnas - 78% pasažieru auto un 8% vieglais komerctransports.

Auto asociācijas prezidents atzīmēja, ka Latvijas autoparks nākotnē, visticamāk, pieaugs, jo, vērtējot automašīnu skaita attiecību pret iedzīvotājiem, Latvijā tas pašlaik ir viens no mazākajiem visā Eiropas Savienībā (ES). Tāpat Latvijā ir otrs lielākais dīzeļdzinēju īpatsvars ES, turklāt šīs automašīnas vairumā gadījumu ir vecākas par desmit gadiem, kas nozīmē lielāku emisiju daudzumu.

Kulbergs norādīja, ka Latvijas vieglo automobiļu parks 2021.gadā emitē 2,42 miljonus tonnu ogļskābās gāzes (CO2) emisiju, kas ir par 2% vairāk nekā 2018.gadā. Tādēļ, ja nesekos konkrētas darbības no atbildīgo institūciju puses, Latvija nevis samazinās emisiju daudzumu, kā tas paredzēts ES "zaļajā kursā", bet gan tieši otrādi - līdz 2027.gadam emisiju apjomus kāpinās pat par 8,4%, salīdzinot ar 2018.gadu.

Auto asociācijas prezidents skaidroja, ka situāciju ar Latvijas autoparka zaļināšanu nevarēs atrisināt tikai ar elektroauto iegādēm, jo pat gadījumā, ja katra jauna vieglā mašīna, kas tiktu Latvijā iegādātu būtu ar elektrisko motoru, pēc Auto asociācijas aprēķiniem, līdz 2022.gadam Latvija emisiju daudzumu attiecībā pret 2018.gadu samazinātu vien par 0,9%. Kulberga ieskatā, papildus elektroauto attīstības veicināšanai, būtu nepieciešams par 50% samazināt "nobraukto dīzeļu" importu no ārzemēm, palielinot "zaļu mašīnu" īpatsvaru, kas tostarp darbināmas arī ar iekšdedzes dzinējiem. 

Auto asociācijas pārstāvis skaidroja, ka Satiksmes ministrijas paredzētā plāna - stiprināt sabiedriskā transporta un velosipēdu sistēmu, lai "pārsedinātu" cilvēkus no personīgajām mašīnām - īstenošanai būs nepieciešams krietni vairāk resursu, nekā pašlaik tiek paredzēts. Rēķinot, ka Rīgā katru dienu brauc 350 000 automašīnu, pārsēdināt šos cilvēkus sabiedriskajā transportā nozīmētu rast 137 miljonus papildu vietu gadā. Tas paredzētu divkāršot Rīgas sabiedriskā transporta kapacitāti, kas papildus esošā parka nomaiņai (uz bezizmešu transportu) kopumā izmaksātu 800 miljonus eiro.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē vairāk deputāti pēc Kulberga prezentācijas uzdeva jautājumus gan Satiksmes, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, gan Finanšu ministrijām uzdeva jautājumus par plāna izpildi un turpmākiem iespējamiem soļiem, uz kuriem, vairāku deputātu ieskatā, netika saklausītas pietiekami skaidras atbildes.

Arī Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis pauda, ka, viņaprāt, problēma ir tajā, ka nav skaidri aprēķini par definēto sagaidāmo rezultātu katrā sektorā, īstenojot Nacionālais enerģētikas un klimata plāna pasākumus, atzīmējot, ka plānā nav skaidrs un pamatots ministriju sadalījums pa sfērām, kas un cik daudz konkrēti rada emisijas.

Viņš pauda, ka, nogaidot un nelabojot esošo plānu, Latvijai tas būs jādara vēlāk un straujākā tempā, kas, savukārt, nozīmēs augstākas izmaksas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis aicināja VARAM uz septembra otro komisijas sēdi sagatavot strukturētu pārskatu par pašreizējo stāvokli klimata pasākumos.

Foto: Ekrānbilde no Balticlivecam.com