Iepriekšējā komitejas sēdē tika uzklausīti Satiksmes departamenta speciālisti, gan dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jāna Gēla biroja pārstāvji, gan dažādas nevalstiskās organizācijas un eksperti.

Satiksmes departaments piedāvāja dažādus variantus, kā turpmāk risināt satiksmes problēmas Čaka ielā, piemēram, saglabājot velojoslas Čaka ielā un mazinot tranzīta transporta plūsmu Čaka un Baronā ielās, vai tieši pretēji, likvidējot velojoslas Čaka ielā, bet Barona ielu veidojot par velotransporta maģistrāli.

Departamenta aprēķini liecina, ka, saglabājot velojoslas Čaka ielā, vienkāršākajā variantā satiksmes infrastruktūras pielāgošana izmaksās gandrīz miljonu eiro. Savukārt dārgākajā scenārijā, īstenojot visus nepieciešamos pasākumussatiksmes organizācijas maiņai, būtu nepieciešami vairāk nekā 5,7 miljoni eiro.

Atsakoties no velojoslām un pārceļot velotransportu uz Barona ielu, būtu nepieciešami aptuveni 200 000 eiro sākotnējā variantā, bet, veicot satiksmes organizācijas izmaiņas pilnā apmērā, būtu nepieciešams aptuveni 0,5 miljoni eiro.

Satiksmes departamenta piedāvātie varianti paredz abos gadījumos privātā transporta tranzīta satiksmesierobežošanu, priekšroku dodot sabiedriskajam transportam, piemēram, Čaka ielā velojoslu vietā izveidojot sabiedriskā transporta joslas.

Arī Barona ielā paredzēta privāto transportlīdzekļu tranzīta satiksmes ierobežošana, izvietojot attiecīgas ceļazīmes.

Kā galvenie trūkumu velojoslu saglabāšanai Čaka ielā tika minēts, ka ierobežojumu rezultātā radītā transporta plūsma var negatīvi ietekmēt satiksmi citviet pilsētā. Turklāt nepieciešami prāvi līdzekļi satiksmes infrastruktūras sakārtošanai.

Savukārt galvenie ieguvumi varot būt pilnvērtīgas veloinfrastruktūras izveide Čaka ielā, sabiedriskā transporta kavējumu samazināšanās un satiksmes drošības uzlabošana.

Gadījumā, ja veloinfrastruktūra tiek pārcelta uz Barona ielu, kā negatīvs aspekts tiek minēti tas, ka Čaka ielā nebūs veloinfrastruktūras, bet būs daļa cilvēku, kas turpinās šo ielu izmantot braukšanai ar velosipēdiem. Līdz ar to iespējama satiksmes drošības pasliktināšanās Čaka ielā.

Arī šajā gadījumā satiksmes ierobežojumu rezultātā radītā transporta plūsma varot radīt negatīvas sekas citās pilsētas ielās un arī šeit nepieciešami finanšu līdzekļi transporta infrastruktūras sakārtošanai.

Kā pozitīvs aspekts tiek norādīts, ka, attīstot Čaka ielu kā sabiedriskā transporta koridoru, nākotnē būtu iespējams uz to pārcelt arī citus sabiedriskā transporta maršrutus. Kā pozitīva tiek vērtēta satiksmes drošības uzlabošanās Barona ielā.

Gēla arhitekta biroja pārstāvjiem nācās atbildēt uz ļoti daudziem jautājumiem par biroja priekšlikumu izstrādi un to, kā speciālisti vērtē notiekošo Čaka ielā. Viņi atzina, ka nebūtu ieteikuši veloinfrastruktūras pilotprojektu īstenot Čaka ielā, bet būtu ieteikuši pilotprojektam izvēlēties citas ielas.

Taču eksperti vienlaikus paziņoja, ka ieguvumi no velojolsu izveides šajā ielā esot acīmredzami - ielā notiekošais esot vērtējams kā vides kvalitātes un satiksmes drošības uzlabošanās.

Iepriekš komiteja atbalstīja Čaka ielas velojoslu eksperimenta turpināšanu līdz 1.septembrim.

Eksperimentu sākotnēji bija plānots īstenot līdz šī gada pavasarim, taču tagad nolemts to turpināt līdz 1.septembrim. Eksperimentā paredzēts nodrošināt pagaidu velojoslu Marijas un Čaka ielās posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai ekspluatāciju.
 

Foto: iAuto.lv