Priekšlikumu galvenais mērķis ir panākt, lai pašvaldībai būtu tiesības regulēt un uzraudzīt elektroskrejriteņu lietojumu pilsētā. Tas ievērojami veicinātu lietotāju un pārējo iedzīvotāju drošību, kā arī uzlabotu mikromobilitātes rīku lietošanas kārtību.

Attiecībā uz elektroskrejriteņiem, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, priekšlikumi paredz pašvaldības tiesības noteikt to izvietošanas un lietošanas aizlieguma zonas. Pašvaldība būtu arī tiesīga noteikt kārtību licenču izsniegšanai, anulēšanai vai apturēšanai uz laiku privātpersonām, kuras nodrošina koplietošanas elektroskrejriteņu komercpakalpojumus.

Likuma grozījumi paredz elektroskrejriteņu ātruma kontroli, kā arī nosaka, ka tā vadītājam jābūt jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, tostarp velosipēda vadītāja apliecībai.

Tādējādi tiktu nodrošināts, ka satiksmē piedalās personas, kuras ir apguvušas ceļu satiksmes noteikumus, kā arī būtu iespējams veikt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, likuma grozījumi arī paredz, ka elektroskrejriteņus jāaprīko ar valsts reģistrācijas numurzīmi, kas piestiprināma pie to konstrukcijas, un to reģistrācija būtu obligāta.

"Rīgā, tāpat kā citās Eiropas metropolēs, elektroskrejriteņu un dažādu citu mikromobilitātes rīku lietotāju skaits pēdējos gados ir būtiski palielinājies. Vienlaikus ir izgaismojušās problēmas, piemēram, drošības aspekts," uzskata Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš norāda, ka veiksmīgai elektroskrejriteņu lietotāju integrēšanai ikdienas satiksmē svarīga ir sadarbība starp valdību, pašvaldībām, nozares pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, bet visu satiksmes dalībnieku savstarpējā cieņa, ceļu satiksmes noteikumu un mikromobilitātes rīku vadīšanas apgūšana jau skolas vecumā padarītu to izmantošanu drošāku un ievērojami novērstu traumatismu.

Foto: iAuto.lv