Gājēju–velosipēdistu ceļa gar vietējo autoceļu Valmiera–Brenguļi–Bikseja (V196) no Valmieras līdz Brenguļiem garums plānots 5,6 km. Gada vidējā intensitāte te ir vairāk nekā 1663 transporta vienību diennaktī. Tāpat blakus atrodas Brenguļu sākumskola un autobusu pieturvieta.

Gājēju–velosipēdistu ceļš gar reģionālo autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils (P76) posmā no Salas ciemata līdz Jēkabpilij stieptos četru kilometru garumā. Arī šī ceļa tuvumā atrodas Salas vidusskola un autobusa pietura Sala. Gada vidējā diennakts intensitāte ir 3109 transporta vienības.

Gājēju–velosipēdistu ceļš gar galveno valsts autoceļu Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā no Liepājas līdz Nīcai iecerēts 15 km garumā. Gada vidējā diennakts intensitāte uz šī ceļa ir 5600 transporta vienību.

Tāpat plānots izbūvēt gājēju–velosipēdistu ceļu gar autoceļu Krāslava–Dagda (P61) (32,05–33,25. km) apdzīvotā vietā Ozoliņi. Iepirkums par šiem būvdarbiem ir noslēdzies un patlaban rit nogaidīšanās termiņš, kurā vēl iespējams apstrīdēt iepirkuma komisijas lēmumu. Ja iepirkums noslēgsies savlaicīgi un laikapstākļi būs labvēlīgi, būvdarbi Ozoliņos varētu sākties jau šogad.

Visiem gājēju–velosipēdistu ceļiem iecerēts izbūvēt arī apgaismojumu.

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma veiktajā Pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā noteiktas prioritātes, pēc kurām izvēlētas vietas, kur varētu tikt izbūvēti gājēju–velosipēdistu ceļi:

·         nacionālas nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra, kas savstarpēji savieno blīvāk apdzīvotās Latvijas vietas;

·         apdzīvotu vietu un to sasniedzamības robežu savienojoša mikromobilitātes infrastruktūra atbilstoši apdzīvotas vietas un tās sasniedzamības robežā dzīvojošo iedzīvotāju skaitam;

·         pārējā mikromobilitātes infrastruktūra.

Foto: iAuto.lv