Pēdējo gadu laikā mikromobilitātes rīku lietotāju skaits pieaudzis daudzviet Eiropā, tostarp arī Rīgā. Eksperti ir vienisprātis, ka atslēga veiksmīgai elektroskrejriteņu lietotāju integrēšanai ceļu satiksmē ir sadarbība starp valdību, pašvaldībām, nozares pārstāvjiem un aktīvistiem, kā arī savstarpējā cieņa, ceļu satiksmes noteikumu un mikromobilitātes rīku vadīšanas apgūšana jau skolas solā.

“Ceļu satiksmes dalībnieku ar katru dienu kļūst arvien vairāk un tie ir arvien dažādāki. Ir skaidrs, ka nepieciešamas izmaiņas arī infrastruktūrā. Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, valdību un aktīvistiem esam gatavi darbam, lai galvaspilsētas ielas kļūst par arvien drošāku vidi visiem satiksmes dalībniekiem,” diskusijā norādīja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Izmaiņas infrastruktruktūrā nav vienas dienas jautājums, tāpēc šobrīd ir svarīgi aktīvi strādāt pie veiksmīgas mikromobilitātes rīku lietotāju integrācijas ceļu satiksmē. Kā norāda Annija Novikova, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojuma departamenta direktore, jau tagad jebkurā pilsētā var un nepieciešams izmantot zīmes un marķējumus, lai padarītu efektīvāku dažādu ceļu satiksmes dalībnieku kustību.

"Vasarā būtiski pieaug mikromobilitātes rīku lietotāju skaits, tāpēc vēl aktuālāks ir jautājums par to drošu integrāciju satiksmē. Lai to panāktu, visiem satiksmes dalībniekiem ir jāizturas cieņpilni pret pārējiem, īpaši pret gājējiem. Tāpēc organizējām šo divu dienu izglītojošo pasākumu Mežaparkā, kurā ikvienam interesentam bija iespēja instruktoru vadībā iemācīties pareizi braukt ar elektroskrejriteni un velosipēdu, izbraukt drošas braukšanas maršrutus, nolikt eksāmenu un saņemt velosipēdista tiesības, kā arī piereģistrēt savu velosipēdu, uzzināt visu par pirmo palīdzību un apdrošināties pret nelaimes gadījumiem,” norāda A.Novikova.

Ne mazāk svarīgi ir uzlabot ceļu satiksmes noteikumu zināšanu līmeni. Latvijas Mobilitātes asociācijas pārstāvis Edgars Jākobsons uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumus vajadzētu mācīt jau skolā. Tieši jaunieši ļoti aktīvi izmanto mikromobilitātes rīkus un sāk to darīt jau no 14 gadu vecuma – tiklīdz likums to atļauj. Šobrīd Ceļu satiksmes likums nosaka, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts, savukārt atļauts personai vecumā no 14 līdz 17 gadiem, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas.

Nākotnē ir arī jēga izsniegt ne tikai velosipēdu, bet arī elektroskrejriteņu vadīšanas tiesības, un šim nolūkam var tikt izstrādāts vienots ceļu satiksmes noteikumu eksāmens. “Daudzi nezina, ka ar elektroskrejriteņiem nedrīkst pārvadāt pasažierus, nereti pat vecāki rīkojas bezatbildīgi, radot traumu risku gan sev, gan bērniem. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt informēt sabiedrību par pareizu pārvietošanos ar mikromobilitātes rīkiem,” diskusijā norādīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

CSDD un Rīgas sociālā kampaņa “Neesi mērkaķis – brauc kā cilvēks” norisinās no 20.maija līdz 19.jūnijam. Kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar mikromobilitātes rīku lietošanu, ceļu satiksmes negadījumu skaitu samazināšanu, kā arī uzmanīgākas braukšanas un savstarpējās cieņas veicināšanu starp satiksmes dalībniekiem.

Drošas braukšanas dienas Mežaparkā atbalstīja Bolt, Ride, Nextbike, Balta un Narvesen.