Parakstītajā iniciatīvā apgalvots, ka aptuveni 80% cilvēku pa Brīvības ielu pārvietojas sabiedriskajā transportā, ar kājām un ar velosipēdiem, bet ielas telpa esot iekārtota, "domājot tikai par privātajā transportā braucošo ērtībām". Pašlaik Brīvības ielas posmā no centra līdz Gaisa tiltam tiešām nav velojolsu, taču infrastruktūra velobraucējiem ir veidota paralēlajās ielās, bet aiz tilta velojoslas ir līdz pat Rīgas robežai. Savukārt sabiedriskā transporta joslas ielā ir īsākos un garākos posmos un vienā vai otrā virzienā, sākot no Vidzemes tirgus līdz Juglai.

"Pilsētas cilvēkiem" apgalvo, ka 2014.gadā toreizējā Rīgas dome esot solījusi velojoslas Brīvības ielā. "Lai parādītu, ka uz brauktuves vieta velojoslām pietiek atliku likām, aktīvisti 2017.gadā uzzīmēja velojoslu Palīdzības ielas tuvumā," atgādināja organizācijas pārstāvis Kārlis Krēķis. Šīs darbības gan tika novērtētas kā huligānisms un krāsojumi no asfalta tika likvidēti.

Apvienību neapmierina, ka 2018.gadā pēc ielas seguma atjaunošanas Brīvības ielā divu sabiedriskā trasnporta joslu vietā tikusi ieviesta viena josla virzienā no centra, bet "solītās velojoslas vietā velosipēdistiem netika atvēlēts nekas", sūkstījās Krēķis.

Minētā iniciatīva ar savāktajiem 2500 parakstiem jau vienreiz tika iesniegta Rīgas domē jau 2018.gadā, bet tad tā neesot izskatīta pēc būtības.

Iniciatīvas iesniedzēji aicina Rīgas domi dot rīkojumu Rīgas domes Satiksmes departamentam ierīkot Brīvības ielā joslu sabiedriskajam transportam arī virzienā uz centru un velojoslas. Rīgas domē iesniegtā iniciatīva tika parakstīta sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" ar 3318 iedzīvotāju parakstiem.

Iniciatīvas iesniedzēji apgalvo, ka kopš 2014.gada velobraucēju skaits ir ievērojami pieaudzis, turklāt 2014.gadā nebija elektronisko skrejriteņu, kuriem pārvietojoties pa ietvi, tiek apdraudēti gājēji.

Pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš nesen publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecina, ka velosipēdistu skaits Rīgā pēdējos gados nav būtiski mainījies. Sociologs uzsvēra, ka iedzīvotāju aptaujas dati, kas tiek veikti no 2013.gada, liecina, ka to rīdzinieku skaits, kas sākuši braukt ar velosipēdiem, nav būtiski mainījies. Iespējams, tie iedzīvotāji, kuri jau pārvietojās ar velosipēdiem, pārvietojas vairāk, minēja pētnieks, piemēram, cilvēki, kuri pārvietojās ar velosipēdu vienu dienu, tagad to dara vairākas dienas. Taču kopumā aktīvo velobraucēju skaits ir stabils un bez lielām izmaiņām, skaidroja Kaktiņš.

Kā ziņots, pēc nesenā remonta Čaka ielā tajā tika izveidotas pagaidu velojoslas, kas noveda pie lielākiem sastrēgumiem un sabiedriskā transporta kavēšanās.
 

Foto: iAuto.lv