Latvieši ir nelabojami optimisti. Kur pat vispiekasīgākais vācietis vai viskašķīgākais krievs atmestu ar roku un atzītu lietu par labu esam, latvietis urķēsies tik ilgi, kamēr atradīs kādu uti, ko lepni aizcelt priekšā pašam zilonim, kurā tā uzmeklēta.

Vieglās automašīnas ar rūpnieciski uzstādītām dabasgāzes jeb CNG (Compressed Natural Gas) iekārtām Latvijā brīvā tirdzniecībā parādījušās tikai nesen, taču ielās jau cirkulē pirmie tautas lietpratēju vērtējumi "vispār neiet" un "nekur nevar aizbraukt" stilā. Kā ir patiesībā? To noskaidrot palīdzēja brauciens Rīga - Liepāja - Rīga ar Škoda Octavia Combi G-Tec.

Šī gāze nav tā gāze jeb CNG vs. LPG

Vispirms par pašu degvielu. CNG jeb saspiesta dabasgāze pēc sastāva ir tas pats metāns, ko saņemam pa gāzesvadu savās mājās un uzņēmumos. Atšķirībā no LPG (Liquified Petroleum Gas), kas ir naftas pārstrādes produkts vai ražots no  dabasgāzes kondensāta nogulām, metāns ir derīgais izraktenis, ja vien nav iegūts no atjaunīgiem resursiem, piemēram, biomasas. Tā kā LPG pārsvarā sastāv no propāna - butāna maisījuma, šo ogļūdeņradi zem relatīvi neliela spiediena (apmēram 25 bāri) var iepildīt tvertnēs sašķidrinātu - no šejienes arī vārds "liqiuified" nosaukumā, samazinot sākotnējo jeb gāzveida tilpumu attiecībā aptuveni 1 : 250 jeb 250 reižu.

Lai ko līdzīgu paveiktu ar dabasgāzi, nepieciešamas sarežģītas un dārgas iekārtas, jo metāns maina agregātstāvokli no gāzveida uz šķidrumu tikai pie ļoti zemas temperatūras - mīnus 162 grādiem. Tad to sauc par LNG (Liquified Natural Gas), ved kuģos pa jūru un pilda īpaši pārbūvētu kravas automašīnu tvertnēs. CNG sistēmas spiediens ir krietni augstāks nekā LPG iekārtās, 200 - 275 bāri, jo gāze tiek saspiesta līdz 1% no sākotnēja tilpuma, tātad "tikai" simt reižu. Tikai salīdzinājumam - LNG tilpuma samazinājums ir 600 reižu. Spiediena dēļ CNG automašīnu baloni ir izturīgāki, smagāki, un ar mazāku kopējo tilpumu nekā LPG tvertnes. Tā kā atšķiras arī barošanas sistēmas, CNG un LPG nav savstarpēji aizstājamas vai savietojamas. Dabasgāze, atškirībā no LPG, ir vieglāka par gaisu, tāpēc noplūdes gadījumā neuzkrājas telpu zemākajās vietās, kamdēļ CNG automašīnām nav ierobežojumu iebraukšanai pazemes autostāvvietās.

Toties tehnisku nepilnību dēļ ir piedzīvotas spektakulāras CNG automašīnu eksplozijas uzpildes stacijās, tādējādi stipri atvēsinot aizraušanos ar dabasgāzes automobiļiem, piemēram, Vācijā. Tiesa gan, runa ir tikai par dažiem gadījumiem.

Jaunāks dzinējs - vairāk jaudas? Kā to ņem...

Škoda Octavia G-Tec modelis izgatavots uz 1,5 litru TSI benzīna turbodzinēja bāzes. Salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes modeli, kam bija 1,4 litru TSI, šī jauda ir 130 zirgspēku (bija 110 ZS), taču, tāpat kā agrāk, tas pieejams tikai ar DSG divsajūgu pārnesumkārbu un tikai Combi jeb universāļa virsbūvē.

Salīdzinājumam - Seat Leon TGI ražo arī kā hečbeku un ar manuālo pārnesumkārbu. Kopš 2018. gadā veiktiem uzlabojumiem gāzes balonu kopējā ietilpība ir 17,7 kilogrami (CNG mēra kilogramos arī uzpildes stacijās). Tikpat liela ir pasaulē apjomīgākā motocikla Triumph Rocket 3 benzīnbāka. Ņemot vērā, ka divi kompozītmateriāla baloni atrodas zem bagāžnieka, bet trešais, tērauda, pirms pakaļējā tilta, kur dala vietu ar mazu 9 litru benzīna tvertni un izpūtēju (aizmugurē tam vairs nav vietas), atšķirība no LPG tvertņu tipiskajiem apjomiem ir ievērojama. Uzpilde CNG stacijā aizņem vien dažas minūtes un neprasa nekādas specifiskas iemaņas. Vienkārši jāpārvar sevi un vienriez jāizlasa instrukcija, taču var uzreiz lūgt palīdzību stacijas darbiniekam.

Gandrīz kā ar elektromobili

Ja vien ārā nav desmitgrādīgs sals, CNG automašīna uzreiz iedarbojas ar gāzi, par ko liecina aukstam dzinējam raksturīgs, dobjš troksnis, kas iesilstot pāriet parasta TSI motora fonā. Uzsilis dzinējs ar gāzi darbojas pat klusāk, nekā ar benzīnu. Par atšķirīgu degvielu atgādina vien divi atsevišķi rādītāji panelī un kombinēta sniedzamības prognoze borta datorā - 400 km ar CNG, 120 km ar benzīnu. Kopā 520. Octavia TDI ar pilnu bāku rādītu divreiz vairāk.

Brauciena sākumā labi sajūtams balonu balasts aizmugurē, kas padara automašīnas gaitu patīkami līganu. Pilsētas ātrumos dinamika maz atšķiras no benzīna modeļa, tomēr dažās situācijās DSG "sapinas" ātrumos, tādēļ pirms straujas pārkārtošanās joslās vai tamlīdzīgiem manevriem dažkārt jāaiztur elpa: paspēsim vai nepaspēsim? G-Tec piemērots nesteidzīgam, vienmērīgam braukšanas stilam, it kā mašīna vilktu piekabi.

Gāzes patēriņš krītas acu priekšā: "palīst" zem 5 kg/100 km pilsētas satiksmē nav ne mazāko grūtību, bet ārpus tās bez ākstīšanās un "vilkšanās" izdevās realizēt pat 3,7 kg/100 km. Tātad 100 kilometri Octavia ar dabasgāzi var izmaksā tikpat, cik braucot ar elektromobili - 3,5 eiro. Nu gluži vai ideālais auto! Tomēr ir kāds āķis. Ak nē, āķa tieši nav, jo Octavia G-Tec to nemaz nevar uzstādīt. Traucē baloni.

Millera cikla spožums un posts

Automašīnām, kas brauc ar dabasgāzi, piemīt aizturēta reakcija uz gāzes jeb akseleratora pedāļa nospiešanu. Stoihometrisku īpatnību dēļ gāzes un gaisa maisījums nespēj tik ātri piepildīt cilindrus kā benzīna degmaisījums, - kam dzinējs sākotnēji arī projektēts. Tāpēc, braucot lielākos ātrumos, šķiet, ka "vāģis neiet", lai gan patiesībā paātrinājums nav būtiski mainījies. Šis aspekts jāņem vērā, gatavojoties, piemēram, kravas sastāva apdzīšanai uz šosejas. CNG modeļa lēnprātību vairo fakts, ka Volkswagen Evo sērijas TSI dzinēji pie mazām slodzēm darbojas pēc t.s. Millera cikla, kam raksturīga īsāka ieplūdes takts.

Cikls patiešām samazina patēriņu, taču atšķaida automašīnas temperamentu un dzinēja elastību zemos un vidējos apgriezienos. Braukšana ar metānu šo efektu vēl pastiprina. Nevarētu gan teikt, ka testa braucienā tas būtu diži traucējis, jo Latvijas "plus 10 km/h" ātruma režīmu G - Tec tur labi. Starp citu, CNG modeļus Volkswagen grupā aprīko ar izturīgākiem virzuļiem un vārstiem, jo dabasgāzei ir augstāka degšanas temperatūra. Tātad nav jāraizējas par samazinātu dzinēja resursu. Raizes sagādā kas cits - maza benzīna tvertne.

Kad gāze beigusies, automašīna paliek uz mūžīgas "rezerves". Pie patēriņa 7,3 l/100 km ar deviņiem litriem tālu netiksi. Automašīnām ar rūpnīcā uzstādītu LPG iekārtu šajā ziņā ir priekšrocības, jo bi-fuel modeļu degvielas tvertnes parasti paliek neskartas. Tādējādi CNG automašīna līdzinās elektromobilim ne tikai kilometra izmaksās, bet diemžēl arī sniedzamībā.

Tikpat ekoloģisks kā hibrīds

Tad kā ir labāk - ar gāzi vai bez? Un, ja ar, tad ar kādu? Pie attīstīta CNG staciju tīkla vai uzpildes iespējas mājās (tādas iekārtas ražo arī Latvijā) dabasgāze būtu vērā ņemama alternatīva. Pirmkārt, braukt ar to ir lēti pat Latvijā, kur kilograms maksā gandrīz 1 eiro. Uz Škoda demoauto durvīm norādītais vidējais patēriņš 4,3 kg/100 km ir sasniedzams. Igaunijā, kur akcīzes likme CNG ir samazināta, kilograms maksā 90 centus, Lietuvā, kur akcīzes CNG nav vispār - 77 centi. Jā, tas joprojām ir vairāk nekā LPG (ap 60 centi par litru), bet "autogāzes" patēriņš, atkarībā no dzinēja un iekārtas, vai nu ir tāds pats kā benzīnam vai pat nedaudz lielāks, kamēr CNG - uz pusi vai vismaz par 40% mazāks. Ja gāzes izmaksas ir salīdzināmas, tad izmešu dati gan atšķiras par labu dabasgāzei. LPG automašīnām CO2 ir par 9 - 10% zemāks, salīdzinot ar benzīnu, kamēr CNG spēkrati saražo par 23 - 35% mazāk oglekļa dioksīda nekā to benzīna analogi.

CNG automašīnas CO2 izmeši ir aptuveni hibrīdauto līmenī, parasti zem 100 g/km, kas perspektīvā sola zemāku nodokļu likmi. Daudz zemāks (par 87 - 90%) ir arī slāpekļa oksīda jeb NOx līmenis, nemaz nerunājot par kvēpu sīkdaļiņām, kuru teju nav vispār. Tas nozīmē, ka CNG automašīnām teorētiski nav nepieciešams DPF filtrs, ko tagad pieprasa ne tikai dīzeļiem, bet arī jaunākajām benzīna automašīnām. Šie ieguvumi gan attiecas vien uz tām automašīnām, kurām CNG iekārta uzstādīta jau rūpnīcā. Latvijā tādas patlaban aktīvi cenšas piedāvāt VW grupas zīmoli, turpretim automašīnu ar oriģinālajām LPG iekārtām tikpat kā nav, ja nu vienīgi Dacia.

Nost ar akcīzi!

Automašīnas cena? Arī nekas traks. Škoda Octavia Combi G - Tec maksā sākot ar 22 500 eiro, tātad akurāt starp Ambiton 60 un Elegance 60 versijām izpildījumā ar 1,5 TSI motora 150 ZS variantu un DSG. Modifikācijas ar CNG tagad pieejamas arī Škoda modeļiem Scala un Kamiq. Pie maziem nobraukumiem CNG iegāde diez vai ir izdevīga, taču ar 30 000 km gadā ietaupījums uz degvielu jau tuvojas tūkstoš eiro, turklāt vienota dabasgāzes tīkla izveide ar Somiju un politiskās vēsmas samazinājušas gāzes cenu, ko nekādi nevar teikt par naftas produktiem (vaina gan galvenokārt ir paaugstinātā akcīzē).

Faktiski vienīgais trūkums ir neeksistējošs CNG staciju tīkls. Pagaidām CNG pistoles atrodamas tikai Jēkabpilī, Rīgā pie Ulbrokas un drīzumā arī Babītē. Dabasgāzes staciju izbūves izmaksas ir ārkārtīgi augstas, turklāt ne visur realizējamas, atšķirībā no LPG stacijām - uzstādi cisternu un uzpildes punkts gatavs. Vērojot CNG pieejamību Lietuvā un it sevišķi Igaunijā, šķiet, ka būvniecības izmaksas nav šķērslis, turpretim CNG gāzes cena gan. Eiropas Savienības likumdošana paredz dabasgāzes transporta izmantošanas palielināšanu, jo tā ir viena no ES prioritātēm autotransporta attīstībā. Tāpēc Latvijai neatliks nekas cits kā piekāpties un samazināt vai pat atcelt CNG akcīzi, lai sniegtu taustāmu atbalstu dabasgāzes automašīnu tirdzniecībai.