Šajā lietā debates sākās 2019.gada oktobra sākumā pēc sešus gadus ilga tiesas procesa.

Prokurors Māris Leja aģentūrai LETA skaidroja, ka iepriekš viņam sākto tiesas debašu runu attālinātas tiesas sēdes pandēmijas dēļ neizdevās īstenot. Kādā no nākamajām tiesas sēdēm Leja plāno pabeigt savu debašu runu.

Saskaņā ar likumu kā nākamajiem posmiem būtu jāseko aizstāvju debašu runām un apsūdzēto pēdējiem vārdiem.

Pērn stājās Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas tiesnesim paredz kompetenci noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Leja aģentūrai LETA uzsvēra, ka, pirmkārt, aizstāvji vēl nemaz nav sākuši debatēt, un, otrkārt, aizstāvji, viņaprāt, līdz šim nav tiesas procesu speciāli vilcinājuši, lai jau tagad lemtu jautājumu par debašu runu ierobežošanu.

Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdušies bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais SIA "Rīgas satiksme" (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, cits Bojāra tā laika padomnieks, uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktors Raimonds Krastiņš, kā arī Agris Koroševskis un uzņēmējs Sergejs Zambers.

Tenis apsūdzēts par kukuļa izspiešanu, izmantojot dienesta stāvokli, kā arī par apzināti un prettiesiski pieņemtu mantiska labuma kukuli lielā apmērā. Krastiņš apsūdzēts par to, ka atbalstīja valsts amatpersonu kukuļa pieņemšanā lielā apmērā un kukuļa izspiešanā.

Vitas Zeihmanes vīram un bijušajam Rīgas mēra Bojāra padomniekam Armandam Zeihmanim apsūdzība "Daimler" krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Savukārt Vitu Zeihmani prokuratūra apsūdz par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Koroševskis un Zambers arī tiek apsūdzēti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra lietu tiesai nodeva 2013.gada vasaras sākumā, apstiprinot, ka saskaņā ar apsūdzību nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā pieci miljoni eiro. Viens no apsūdzētajiem varētu būt piesavinājis gandrīz miljonu eiro, kas kā kukulis bijis paredzēts nodošanai tālāk citai valsts amatpersonai. "Daimler" kukuļošanas lieta ir viens no apjomīgākajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem tā pastāvēšanas vēsturē. Saistībā ar KNAB atklātajiem noziegumiem tika sākti kriminālprocesi arī vairākās ārvalstīs.

Toreiz Latvijas gadījumā kriminālprocess tika sākts uz aizdomu pamata par to, ka autoražotāja "Daimler" meitasuzņēmuma "Evo Bus" amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 "Mercedes Benz" autobusu iegādes nodrošināšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstinājušas iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguvušas līdzekļus kukuļu došanai valsts amatpersonām.

Foto: iAuto.lv