Abu braucēju gadījumā scenāriji, kā katrs nonāca līdz attiecīgajām vienībām, ir dažādi. Jānis Baumanis nonāca „Team Austria” rindās pēc komandas pārbaudīšanas Argentīnā. Ar iespējām nobāzēties arī citās vienībās, tomēr cilvēcisko un dažādu citu faktoru dēļ paliekot Maksa Puhera un Manfreda Štola virzītajā vienībā.

Reinis Nitišs „All-Inkl.com” vienībā nonāca, cik noprotams, “pēdējā salmiņa” režīmā. Lai gan braucēja menedžments procesus cenšas noturēt slepenībā, no baumām noprotams, ka nav gājis viegli. Uz brīdi pat kā ticamākā bauma bija Reiņa pilna sezona „RX Lites” seriālā. Tas būtu pārliecinošs solis atpakaļgaitā. Taču viss beidzies veiksmīgi – līgumi nu ir abiem latviešiem.

Līdzjutēji, kas pēc līgumu apstiprināšanas metušies analizēt Jāņa un Reiņa izredzes, par pirmo izejmateriālu ņem pērnā gada komandu kopvērtējumu. Ja šis ir uzskatāms par objektīvu rādītāju (kam tā arī vajadzētu būt – nekas nav paskaidrojošāks par kopvērtējumu), tad aina izskatās dramatiski bēdīga. No astoņām komandām „Team Austria” pērn bija septītā, bet Renē Mjuniha „All-Inkl.com” – astotā. Turklāt pat abu komandu kopā izcīnītie punkti ne tuvu neaizsniedzas līdz sestajā vietā esošajai „Marklund Motorsport” (100+29 pret „Marklund” 236).

Savā žurnālista praksē esmu izvairījies no nepamatota optimisma bārstīšanas – ja labi, tad prieks. Ja slikti – tad slikti. Arī šoreiz bez cukura un medus: ja pērn sliktākās vienības, tad sliktākās. Lai šogad pierāda, ka tā nav!

Un tomēr...

Abām komandām ir dažas raksturīgas iezīmes, kas var padarīt latviešu sezonu ne tikai baudāmu, bet pat uzsist Baumaņa un Nitiša cenu pilotu tirgū (ja vien kāds sāktu beidzot maksāt…).

Galvenā iezīme ir tā, kā abas vienības vai to atsevišķi līderi ir mētājušies motoru sporta virsotnē, meklējot savu vietu, taču tā īsti neko nesasniedzot. Abas komandas balstās uz bagātu entuziastu pleciem, kuri, sakarā ar to, ka var to atļauties, paši mēģina būt arī piloti. Austrijas vienībā tāds ir Puhers, “olinklūdiem” – Mjunihs. Puhers ar savu Superfiestu netika galā pat ar Vilkiču „RallycrossChallenge” posmā startējušajiem baltiešiem, sasitot savu auto pret apmali. Ar to tehnikas pārsvaru gan šķita, ka vajadzētu visus apbraukt par pusapli. Mjunihs sevi centies pierādīt gan rallijkrosa mazajās klasēs, gan šosejā, taču arī – kā dramatiski paliek pāri apļu laiku sekundes, tā paliek. Līdz ar to pirmais secinājums – bagātie komandu šefi šādā formātā nav labākās savu komandu sejas (ja vien tie nav uzvārdā Solbergs). Otri piloti? Austrijai Štols bija puslīdz labs, taču pirmā sezonas puse tika norakstīta uz rallijkrosa iesācēja kļūdām, sasistām mašīnām, izslīdēšanām… Lai cik Manfreds cilvēciski šķiet lāga vīrs, arī tajā pašā WRC, kas tiek piesaukts kā viņa galvenais autosporta sasniegums, Štols nespīdēja ar panākumiem. Jā, tur bija, darbojās, pa reizei izšāva, taču kopā neko prātīgu tā arī nerealizēja. Jāņa 1:1 cīņa ar Štolu Argentīnā visu parādīja pārliecinoši: atnāca puika no Latvijas un 24 stundu laikā kļuva par komandas līderi…

Līdzīgi arī ar Mjuniha komandu: pērn otrie piloti, kuri tika mainīti, tā arī īsti “neuzbrauca”. Klātienē Itālijā bija iespēja redzēt bijušo F-1 braucēju Džani Morbidelli, kuru savā laikā sauca par daudzsološu, ja vien būtu ticis pareizajās komandās. Rallijkrosā uz asfalta viņš bija lielisks. Kā no asfalta nost, tā smiltis pa gaisu un jēgas nekādas.

Tātad rezumējums, kas vieš cerības latviešiem: pērnais kopvērtējums tomēr var nebūt objektīvākais rādītājs. Un par minēto latviešu “cenas uzsišanu” – atvērsies vairāk durvju tam, kurš sevi pratīs pierādīt kā līderis un komandas vilcējs. Kā Solbergs savā brigādē, kā Ožjērs „Volkswagen”, kā Fetels „Ferrari”. Pasaules autosports pierāda, ka braucējs kā līderis var pacelt pat visdrūmāko komandu, liekot vienības iekšējai galaktikai riņķot nevis ap komandas īpašnieku, konstruktoru, sponsoru vai inženieri, bet tieši ap pirmo pilotu. Šī ir joma, kurā Jānim un Reinim būs iespēja sevi apliecināt.

Ja par prognozēm un to, cik augstu abi varēs cīnīties katrā posmā – ļoti, ļoti grūti prognozēt. Kaut tāpēc, ka, vēl nav atklājušies visi pasaules čempionāta spēlētāji, ne komandu sastāvi, ne tehniskie risinājumi.

Štola fragmentārie uzplaiksnījumi, Baumaņa sniegums Argentīnā, straujais tehniskais progress un iepazītas mašīnas Jāņa izredzes virza puslīdz regulāru finālu virzienā, varbūt ar cerībām uz kādu pjedestālu – vienu, diviem, trim.

Reiņa komanda ir pilnīga, nedaudz bažīga, mīkla. Neko nesasnieguši pērn ar „Audi S3” mašīnām, šogad vācieši ķērušies pie „SEAT Ibiza” zīmola nešanas rallijkrosā. Runā gan, ka lielā mērā tie paši „Audi” vien būšot, tikai izskatīšoties pēc „ibizām”. Ko šīs – tomēr jaunās – mašīnas pratīs parādīt, nav skaidrs. Reinim nebija tādas “Argentīnas” kā Jānim, līdz ar to nav salīdzināmo lielumu. Un tomēr gribas domāt, ka Nitišs ir daudz nopietnāks profesionālis par Mjunihu un pārējiem entuziastiem, kas līdz šim startējuši „All-Inkl.com” sastāvā. Kas ļauj pamatoti cerēt, ka Reinim būs iespēja pabraukt pusfinālos un pat „aizķerties” aiz kāda fināla.

Kā minēju, necenšos būt pārlieku optimistisks un nepamatoti cerīgs prognozētājs. Labāk, lai abiem puišiem izdodas lupatu lēveros sakaut manas čīkstīgā latvieša prognozes!

Foto: reinisnitiss.com