Ziemas aktivitātes

Juris Mūrnieks: „Ar Latvijas ziemas autosprinta čempionātu nonācām
situācijā, ka, lai to organizētu pēc nepieciešamajām drošības prasībām un
atbilstoši nosacījumiem, pārāk ievērojami auga sacensību organizatoru
izdevumi. Savukārt pēdējo gadu tendences lika samazināties dalībnieku
skaitam un, attiecīgi, rīkotāju ienākumiem. Līdz ar to LAF SAK padome
pieņēma lēmumu no nākamā gada Latvijas čempionātu šajā disciplīnā nerīkot.
Turpmāk ziemas sprinta formāta sacensības paliks tikai klubu sacensību
līmenī. Tomēr nav izslēgts, ka nākotnē čempionāts tiks atjaunots. Ja
mainīsies situācija, sportisti vēlēsies sasniegt nopietnākus titulus, SAK
vienmēr būs atvērta ideju apspriešanai.”

Supersprinta statuss aug, saglabā ziemas braukšanu

Tomēr ziemas sezonā SAK sacensības notiks, turklāt arī ar Latvijas
čempionāta statusu: „Lai mūsu sportisti nepaliktu bez ziemas braukšanas,
līdz šim zināmajam rallija supersprintam paredzēti posmi arī ziemā.
Klasiskajiem pieciem vasaras posmiem pievienosies trīs ziemas sacīkstes,
veidojot nopietnu astoņu posmu seriālu visa gada garumā. Tāpēc tie, kuri
skumst pēc ziemas sprinta, noteikti var gatavoties vismaz trim ziemas
sacīkstēm, vai pat plānot aizvadīt visu supersprinta sezonu. Galvenais
jaunums – atsevišķas supersprinta klases ieguvušas Latvijas čempionāta
statusu! Standartauto klases FWD 1600, FWD 1600+, RWD un VAZ Historic Open
klašu uzvarētāji rudenī kļūs par Latvijas supersprinta čempioniem.
Atlikušajām klasēm 4WD, 4WD+, 2WD Open un 4WD Open tiek saglabāts
supersprinta kausa statuss. Lai attīstītu junioru kustību vienas ass
piedziņas virzienā, turpmāk jauniešu U18 kausa izcīņas rezultātus veidos
tikai vienas ass piedziņas automašīnu klases. Supersprinta tehniskie
nosacījumu standartautomašīnu klasēm (ne 2WD Open un 4WD Open) – automašīnai
sacensību dienā jābūt pielaidei ceļu satiksmē, atbilstoši CSDD nosacījumiem.
Automašīnas salonam jābūt pilnībā nokomplektētam, aizliegti ievērojami
atvieglinājumi (plastikāta stikli, utt). Kategoriski aizliegti sporta
sēdekļi un siksnas. Automašīnām bez drošības karkasiem šis komplekts ir
bīstams, jo iespējamās apgāšanās gadījumā neļauj sportistam izvairīties no
traumām noliecoties. Supersprinta čempionāta un kausa izcīņas pirmais posms
paredzēts 26. janvārī.”

Vasaras autosprints likvidēts, sportistiem būs asfalta supersprinta posmi

2012. gadā tika izdarīts viss, lai Latvijas vasaras autosprinta čempionāts
izpildītu LAF čempionāta statusa normatīvus. Tomēr ir skairs, ka seriālu
piemeklēja ievērojama dalībnieku krīze, nelīdzēja arī 2012. gadā pieņemtais
jaunais sacensību formāts. Juris Mūrnieks komentē: „Tā kā nebija dalībnieku,
nebija arī iespējams sarīkot posmus un šogad vairāki tika pārcelti vai
atcelti. Tāpēc SAK padome nolēma
Latvijas vasaras autosprinta čempionātu vairs nerīkot. Tomēr, tāpat kā
ziemas braucēju gadījumā, asfalta speciālisti bez cīņām nepaliks, jo sezonas
laikā rallija supersprinta ietvaros būs vairāk asfalta sacensību.”

Rallijsprintā septiņi posmi

Bez kardinālām izmaiņām paredzēts Latvijas rallijsprinta čempionāts. Tas
paredzēts septiņos posmos, no kuriem jaunums būs rallijsprints „Viduslatvija
2013”, pārējās sacīkstes jau vēsturiski zināmas. „Precīzs Latvijas
rallijsprinta čempionāta kalendārs būs zināms, plānojam, decembra vidū, tas
ir atkarīgs arī no Latvijas rallija čempionāta plāniem. Rallijsprinta
galvenais jaunums – Latvijas čempionātā vairs nebūs regularitātes braukšanas
Road klase. Šīs klases dalībnieku skaits un nepieciešamais posmu rīkotāju
ieguldījums padarīja to finansiāli sarežģītu. Tomēr Road sacīkšu princips
netiek aizliegts – ja atsevišķi rīkotāji šīs sacīkstes vēlēsies organizēt,
to drīkstēs darīt.”

Jaunums! Tautas rallijs

Rallijsprinta Road klases likvidēšana liek satraukties potenciālajiem
rallijsprinta debitantiem, jo Road bija kā treniņa un pārbaudes klase pirms
debijas pilna ātruma klasēs. Tomēr šim nolūkam, kā arī standartauto rallija
kustības atjaunošanai SAK izveidojusi jaunu sacensību formātu. „Pašlaik tam
vēl nav nosaukuma – vai tas būs minirallijs, tautas rallijs, vai kas cits,
tomēr tā formāts ir skaidrs. Sacensību pamatdoma – rallija principa
sacensības ar ceļu satiksmei atbilstošām, pilnīga standarta automašīnām.
Ātrumposmu kopgarums paredzēts ap 15 kilometriem, visas sacensības kopgarums
– ap 150 kilometriem. Sacensības notiks, galvenokārt, lidlaukos, bijušo
autotransporta saimniecību teritorijās un līdzīgās vietās. Nav izslēgta arī
grants ceļu ātrumposmu izvēle, tomēr šādas trases tiks izmantotas tikai pēc
stingras SAK drošības speciālistu izvērtēšanas. Šādiem ceļiem jābūt īpaši
interesantiem un ar ļoti kontrolētiem ātrumiem. Automašīnu klases –
priekšpiedziņa, aizmugures piedziņa, pilnpiedziņa (FWD, RWD, 4WD). Tikai
standarta automašīnas, bez Open sporta mašīnu klasēm. Ātrumi tiks kontrolēti
ar dažādiem atklātiem un slēptiem paņēmieniem – grafiku ievērošana, slēptās
laika un ātruma kontroles. Izmantojamas tikai un vienīgi ceļu satiksmē
izmantojamas riepas. Šo projektu esam vairākus gadus klātienē vērojuši
Igaunijā, līdz, redzot kaimiņvalsts dalībnieku progresu šajā disciplīnā,
esam nolēmuši to atgriezt arī pie mums. Igaunijas posmos ekipāžu skaits
sasniedz pat 90. Pirmajā gadā mēs plānojam sacīkstes ar 20-30 ekipāžām – gan
bijušajiem Road braucējiem, gan tiem, kuri vēlas par salīdzinoši zemām
izmaksām ienākt rallija tipa sporta veidā. Līdz šim starp supersprintu un
rallijsprintu bija ievērojama atšķirība, šis formāts būs labs pakāpiens no
slēgto trašu sporta uz ralliju. Patīkami, ka posmu organizatori jau ir
kaujas gatavībā šīs sacīkstes rīkot. Tāpat uz šo formātu pārnests nosacījums
par divu posmu finišēšanu jaunajiem braucējiem, lai nokļūtu rallijsprinta
ātrajās klasēs, kas līdz šim tika izmantots Road klasē,” noslēdz Juris
Mūrnieks.