Latvijā patlaban darbojas 100 stacionārie fotoradari. Valdība iepriekš konceptuāli apņēmusies ieviest vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas. Iekšlietu ministrijā (IeM) aģentūrai LETA skaidroja, ka finansējums papildus radariem nav paredzēts, turklāt vēl nemaz valdība nav devusi akceptu par finansējuma piešķiršanu esošo radaru uzturēšanai. 2021.gadā tam nepieciešams 1 104 131 eiro, 2023.gadā - 1 194 412 eiro, 2024.gadā - 1 928 225 eiro, bet 2025.gadā - 1 483 053 eiro.

Patlaban IeM ir sagatavojusi ziņojumu valdībai ar lūgumu precizēt IeM bāzes izdevumus, lai varētu nodrošināt esošo radaru darbību tuvākajos gados.

Šodien notika kārtējā Ceļu satiksmes drošības padomes sēde, kurā tika skarts jautājums par risinājumiem tehniskās kontroles iekārtu ieviešanai.

Iepriekš Latvijā tika realizēts pilotprojekts braukšanas vidējā ātruma radaru darbības izpētei. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits aģentūrai LETA skaidroja, ka, neskatoties uz šādu iekārtu lietderību satiksmes drošības uzlabošanā, patlaban izmaksas ir ļoti lielas. 

"Skaidrs, ka mēs šādus pilotprojektus nevaram finansēt no ceļu satiksmes drošības naudas, jo šādu līdzekļu vienkārši nav," norādīja ministrs.

Ņemot vērā minēto, ministrs uzskata, ka Latvijai "jāiet prom" no plāniem par papildus punktveida radaru ieviešanu. Tā vietā jākoncentrējas uz braukšanas vidējā ātruma radariem. 

LETA jau rakstīja, ka šī sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu, pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma, transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā, un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Ministrs minēja, ka arī Latvijas kaimiņvalstis atteikušās no punktveida radariem.

Vēl plānots diskutēt, kur ņemt finansējumu un kā pareizi šādu iekārtu izvietošanu organizēt. 

"Man subjektīvi šķiet, ka radars ir tāds pats tehnisks līdzeklis kā meteostacija vai elektroniskās ceļa zīmes. Tāpēc loģiski būtu, ka šīs iekārtas atrodas VAS "Latvijas valsts ceļi" saimniecībā, un no viņu budžeta varētu ņemt finansējumu," norādīja Linkaits.

Viņš gan atzina, ka šogad nauda tehniskās kontroles ierīcēm nav paredzēta, jo budžets jau ir apstiprināts. Turklāt SM kopīgi ar Iekšlietu ministriju vēl jāpanāk finansējums, lai sekmīgi varētu darboties esošie 100 stacionārie fotoradari.

Savukārt iekārtu, kas kontrolē, kā autovadītāji ievēro luksofora signālus, ieviešanā lielāka loma jāuzņemas pašvaldībām, jo luksofori pieder pašvaldībām un satiksmes organizēšanas pasākumi pilsētās ir pašvaldības uzdevums, uzskata ministrs.

Jau ziņots, ka neskatoties uz to, ka pirms stacionārajiem fotoradariem uz Latvijas ceļiem ir izvietotas brīdinājuma zīmes, pagājušajā gadā pieaudzis ar tiem konstatēto pārkāpumu skaits, liecina Valsts policijas apkopotā informācija. 

Pērn stacionārās mērierīces konstatējušas 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt pārvietojamie fotoradari pērn konstatējuši 80 472 pārkāpumus, kas ir par 3751 pārkāpumu mazāk nekā 2018.gadā.

Patlaban uz ceļiem darbojas 100 stacionārie fotoradari. Valsts policijas rīcībā ir arī 12 pārvietojamie fotoradari.

Foto: iAuto.lv