Kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, Rīgā 2020. gadā notikuši 366 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji, un 303 negadījumi ar velosipēdiem. Tātad gandrīz katru dienu satiksmes negadījumā iekļūst kāds gājējs vai velosipēdists. Kā pārvietoties pilsētā, lai droši justos visi.

Velosipēdi un elektriskie skrejriteņi ir lieliska alternatīva zaļi domājošiem pilsētniekiem, kuriem ir svarīgi visur nokļūt laikā, bet tikpat aktuālas ir rūpes par apkārtējo vidi. Un, kaut arī pilsētās parādās arvien vairāk velojoslu, nevienam nav noslēpums, ka veloinfrastruktūra joprojām krietni atpaliek no vēlamā un daudzi velosipēdisti pārvietojas pa ietvēm. Tāpat uz ietvēm nereti var sastapt elektroskrejriteņus un pat elektromotorollerus, kas papildu bīstamību rada tāpēc, ka pārvietojas ātri, taču nedzirdami. Kā visiem draudzīgi sadzīvot, lai neciestu ne gājēji, ne paši velosipēdisti un citu mazo transportlīdzekļu vadītāji?

Pats galvenais – savstarpēja cieņa

Neatkarīgi no tā, vai ej kājām, brauc ar riteni vai vadi auto, ir vērts iejusties pārējo satiksmes dalībnieku ādā un padomāt – kā es justos, ja kāds man blakus uzvestos tā, kā šobrīd satiksmē uzvedos es? Skaidrs, ka paša ērtības katram ir vissvarīgākās, bet ceļu satiksmē, tāpat kā jebkurā citā dzīves jomā, ir svarīga savstarpēja cieņa – un varbūt pat vēl svarīgāka, jo no tās ir atkarīga satiksmes dalībnieku veselība un drošība.

Ja brauc pa ietvi ar riteni, esi pieklājīgs! Izvēlies atbilstošu braukšanas ātrumu, kas nevienu neapdraud. Lai cik pārliecināts tu būtu par savām velosipēda vai skūtera vadīšanas prasmēm, neriskē ar savu un līdzcilvēku drošību. Un atceries, ka gājēji, kur iet tev pa priekšu un tevi neredz, var pēkšņi mainīt kustības virzienu vai gadīties tavā ceļā. Izvēlies tādu braukšanas ātrumu, lai paspētu laikus nobremzēt!

Savukārt, ja esi gājējs, neskrien pāri ielai neatļautās vietās vai pie sarkanās gaismas. Cieni autovadītājus un padomā, vai tiešām 10 sekundes, ko varbūt iegūsi, ir to vērtas, lai riskētu ar savu dzīvību un sabojātu dzīvi autovadītājam. Un atceries, ka uz ietves drīkst atrasties arī velosipēdi un skrejriteņi, tāpēc nebaries, ja kāds cenšas tikt tev garām.

Ja vadi auto, atceries: visi pārējie satiksmes dalībnieki ir neaizsargātāki par tevi. Tāpēc neizrādi savu varu un pārākumu – labāk lieku reizi piebremzē un spoguļos paskaties divreiz.

Pilntiesīgi velosipēda vadītāji – tikai no 10 gadu vecuma!

Bērnus līdz 7 gadu vecumam ar velosipēdu drīkst pārvadāt tikai pilngadīgas personas. Tātad, ja bērns uz divriteņa sēž aiz mammas vai tēta – viss kārtībā, bet ar lielo brāli vai māsu, kam vēl nav 18 gadu, nedrīkst vizināties. Turklāt velosipēdam jābūt aprīkotam ar papildu sēdekli un drošiem kāpšļiem bērna kāju atbalstam, bet pašam mazajam pasažierim jāvalkā aizsprādzēta aizsargķivere. No 7 gadu vecuma bērns drīkst stūrēt pats – pa ietvēm, velosipēdu ceļiem, brauktuvi vai ceļa nomali, taču tikai kopā ar pieaugušo! Savukārt, apritot 10 gadiem, var kļūt par pilntiesīgu velosipēda vadītāju, ja CSDD sekmīgi nokārtots velosipēda vadītāja eksāmens.

Ķivere – bērniem obligāta, pārējiem ieteicama

Velopasažieriem līdz 7 gadu vecumam un velobraucējiem līdz 12 gadu vecumam ķiveres ir obligātas! Taču personiskai drošībai ķiveri ieteicams lietot ikvienam velobraucējam.

“Lai arī sabiedrībā var vērot diskusijas par ķiveres lietderību, vadot velosipēdu, mēs, “Narvesen”, uzskatām, ka rūpes par pašu un bērnu drošību ir jāliek pirmajā vietā. Tādēļ ikvienu rosinām sekot līdzi ceļu satiksmes noteikumiem, kas paredz, ka velosipēda ķivere jālieto visiem bērniem līdz 12 gadu vecumam, kā arī aicinām uzticēties ekspertu ieteikumam ķiveri lietot ikvienam braucējam – arī pieaugušajiem. Šādām rūpēm par savu drošību būtu jābūt pašsaprotamām, gluži kā motocikla ķiveres lietošanai,” uzskata Ilze Dumceva, SIA “Narvesen Baltija” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore. No 20. līdz 26. septembrim “Narvesen” ar gardu kafiju vai citu karsto dzērienu par īpaši patīkamu cenu lutinās visus apzinīgos satiksmes dalībniekus, kuri iepērkoties uzrādīs ķiveres.

Noteikumi jāievēro arī elektroskrejriteņu vadītājiem!

Tāpat kā jebkura cita nozare, mainās arī satiksme, tajā ienākot arvien jauniem dalībniekiem. Arvien populārāki Rīgā kļūst elektroskrejriteņi, taču arī ar tiem nedrīkst pārvietoties, kā ienāk prātā. Saskaņā ar jauno Ceļu satiksmes noteikumu regulējumu, kas stājies spēkā šogad, ar elektroskrejriteņiem drīkst pārvietoties no 14 gadu vecuma pa ietvēm, veloceļiem, atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu, kur tas atļauts riteņbraucējiem, un arī atsevišķās vietās pa brauktuvi. Braucot pa ietvi, ir jādod priekšroka gājējiem un jāizvēlas ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Tāpat jāievēro, ka pirms gājēju pārejām un sabiedriskā transporta pieturām ir jāsamazina ātrums. Turklāt nedrīkst pārvadāt citus pasažierus! Tāpēc, ja esi viens no tiem elektroskrejriteņu vadītājiem, kurš traucas pa ietvi, matiem plīvojot un vēl vizinot priecīgi spiedzošu draudzeni – pārdomā vēlreiz, cik uzticams satiksmes dalībnieks esi.

Izgaismot nakti ar atstarotājiem

Klāt rudens, dienas raujas arvien īsākas, biežāk līst un veidojas migla. Diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos visiem satiksmes dalībniekiem jāparūpējas par to, lai viņi būtu redzami arī citiem! Tas nekas, ka pilsētā ir šķietami gaišs, nav nemaz tik grūti nepamanīt pretī braucošu velosipēdu, sevišķi, ja tam nav luktura priekšpusē. Tas ir līdzīgi kā tad, ja pa ielu nepilnas redzamības apstākļos trauktos auto bez ieslēgtām gaismām. Pēc CSDD datiem pērn 76 negadījumi ar velosipēdiem notikuši tieši krēslā vai tumsā, un 147 negadījumos diennakts tumšajā laikā cietuši gājēji, turklāt tieši tad arī cilvēki gūst visvairāk smagu traumu. Tāpēc velosipēdam jābūt aprīkotam gan ar atstarotājiem sānos, gan ar lukturiem priekšā un aizmugurē, un atstarotāji jānēsā arī gājējiem, lai satiksme pilsētā būtu ne tikai zaļa, bet arī droša!

Foto: Publicitātes attēls