Apvedceļa pamata trase nodrošinās tranzīta un starppilsētu satiksmi, savukārt šī iela kalpos kā savienojums starp pašvaldības ceļu infrastruktūru un apvedceļa vairāklīmeņu krustojumiem, lai vietējie iedzīvotāji varētu nokļūt gan uz Ķekavu, gan uz Rīgu, gan Ķekavas apvedceļa otrā pusē, skaidro LVC pārstāvji. Bez šāda savienojuma vietējo iedzīvotāju piekļuve ātrgaitas Ķekavas apvedceļam, kā arī tagadējai Bauskas šosejai būtu ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama.

Lai izbūvētu šo ielu, nepieciešams arī izcirst būvprojektā iezīmētos krūmus un kokus. Cits ielas novietojums nav iespējams maģistrālo inženierkomunikāciju (ūdensvadi, gāzes vads, augstsprieguma līnija) dēļ. Būvprojekts ir saskaņots atbilstoši likumdošanai un normatīvajiem aktiem, to ir saskaņojuši Ķekavas novada pašvaldība, Valsts vides dienests, VSIA "Autotransporta direkcija", inženiertīklu turētāji un citi. 

Tāpat Ķekavas apvedceļa pamata trases un paralēlo ceļu izbūvei tika veikta Ietekmes un vidi novērtēšanas (IVN) procedūra, kas ir saņēmusi apstiprinājumu no visām iesaistītajām institūcijām, tai skaitā no Vides pārraudzības valsts biroja. IVN izstrādes laikā notika arī sabiedriskā apspriešana, iespēju robežās iedzīvotāju izteiktie priekšlikumi tika izvērtēti un ņemti vērā, norāda LVC pārstāvji. Ķekavas apvedceļam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

LVC pārstāvji skaidro, ka, izbūvējot jaunus infrastruktūras objektus, bieži nav iespējas realizēt visas iedzīvotāju vēlmes, kā arī saglabāt neskartu apkārtni, tas attiecas arī uz apvedceļu un ar to saistīto infrastruktūru. Atsevišķi Everesta ielas iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar būvdarbiem un ar tiem saistītajiem darbiem. Pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs LVC un privātais partneris "Kekava ABT" izvērtēs, vai ir iespējams starp trasi un dzīvojamo zonu atjaunot krūmu stādījumus, un, ja tāda iespēja būs, veiks apzaļumošanu.

AS "Ceļuprojekts" pārstāvis, projektētājs Ilmārs Gorda skaidro, ka Ķekavas apvedceļa pamatbrauktuve tiks paplašināta līdz četrām joslām, izbūvējot maģistrālo ātrgaitas ceļu un ievērojot visas satiksmes drošības prasības. Šīs prasības tostarp paredz visu vienlīmeņa škērsojumu likvidēšanu. Savukārt Jaunā Ķekavas iela vietējiem iedzīvotājiem nodrošinās piekļuvi Bauskas šosejai (A7) Baložu ielā Baložos, kā arī Ķekavas apvedceļa un esošās Bauskas šosejas (A7) satiksmes mezglā. Jaunā Ķekavas iela veidos nepieciešamo sasaisti starp Baložu pilsētu un Lapenieku ciemu un samazinās braukšanas attālumus, kas būs jāveic vietējiem iedzīvotājiem, lai nokļūtu galamērķos tuvākajā apkārtnē.

Lai arī patlaban būvdarbu objektā nav ieviesti satiksmes ierobežojumi, jau pavasarī autovadītājiem varētu būt jārēķinās ar zināmām neērtībām un jāplāno papildu laiks ceļā, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju, informē LVC pārstāvji. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi pie Valdlaučiem un Baložiem, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka pēc Ķekavas apvedceļa izbūves izveidosies autoceļa Ķekava-Plakanciems (V6) pārrāvums - šķērsojums pār apvedceļu nebūs iespējams, bet tā abās pusēs tiks izveidoti apgriešanās laukumi, informē LVC pārstāvji. Autoceļš V6 saglabāsies un turpinās nodrošināt piekļuvi īpašumiem abpus apvedceļam, braucot ar transporta līdzekļiem un izmantojot esošo ceļu tīklu no Jaunciema un Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils-Babīte) pusēm, taču būs jārēķinās ar garāku maršrutu.

Patlaban autoceļa V6 un Ķekavas apvedceļa šķērsojums netiek plānots, norāda LVC pārstāvji. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka patlaban tiek izstrādāti risinājumi ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" trasei, kas atradīsies apvedceļa un autoceļa V6 tuvumā, līdz ar to pagaidām nav zināms, kādā attālumā un ar kādiem tehniskajiem parametriem tiks izvietots jaunais dzelzceļš. 

Tāpēc arī patlaban nav iespējams paredzēt, kādi risinājumi būtu nepieciešami vietējā autoceļa un abu ātrgaitas transporta maģistrāļu šķērsojumam, skaidro LVC pārstāvji. Nākotnē piekļūšanas risinājumi minētajā apvidū tiks vērtēti kontekstā ar "Rail Baltica" risinājumiem, kā arī plānoto Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils-Babīte) pārbūvi par ātrgaitas autoceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 kilometri joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 kubikmetri smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 metru, bet betona barjeru - 4000 metru. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc "projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt" modeļa.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 (SCA) SICAR", ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tai skaitā tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrijai tika dota atļauja laikposmā no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Foto: LVC