Viņa skaidroja, ka īslaicīgi ir slēgts Gogoļa ielas auto joslas posms gar būvlaukumu, kas ietekmē iekāpšanu sabiedriskā transportā pieturvietā. Iekāpšana organizēta no no slēgtās braucamās daļas.

Savukārt Lāčplēša ielas braucamajā daļā no Satekles ielas līdz Kalupes ielai tiks pārorganizēta automobiļu plūsma, pārmaiņu slēdzot kādu no braukšanas joslām. Pašreiz ir nodrošināta viena satiksmes josla katrā virzienā, bet gājēju kustība tiek organizēta pa vienu ielas pusi, gar Abrenes ielas teritoriju.

Vienlaikus, palielinoties būvdarbu apjomam, Lāčplēša ielā paredzami ilgāki satiksmes ierobežojumi un ar to saistītasatiksmes organizācijas izmaiņas.

Vītola skaidroja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālā satiksmes mezgla būvniecība skar Lāčplēša ielu, jo šeit tiek mainītas un pārveidotas apakšzemes komunikācijas un inženiertīkli.

Pēc viņas teiktā, jaunā "Rail Baltica" pārvada novietojums mainīs Lāčplēša ielas asi, izvbūvējot to nedaudz platāku, lai posmā no Kalupes ielas nodrošinātu pilnas četras auto joslas un gājēju un velosipēdu pāreju pie Kalupes ielas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā norisinās darbi uz dzelzceļa ceļiem no dzelzceļa tilta pār Daugavu līdz pat Lāčplēša ielai.

"BeReRIX" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde aicināja iedzīvotājus būt iecietīgiem ērtas satiksmes labad pēc "Rail Baltica" izbūves. "Pildīsim solīto un visā būvniecības procesā līdz pat 2025.gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija varēs turpināt sniegt pakalpojumus pasažieriem, kā arī visas būtiskās Rīgas ielas jeb "artērijas" turpinās darboties. Viena no šādām ielām ir Lāčplēša iela, un saprotams, ka tik liela mēroga būvniecību pilnībā bez ierobežojumiem veikt nav iespējams," atzina Linde.

Ar izmaiņām satiksmes organizācijā iespējams iepazīties mājaslapā "info.railbaltica.org".

Jau vēstīts, ka darbus Rīgas Centrālajā mezglā organizē divos lielos posmos.

Vispirms būvēs visu, kas atrodas stacijas dienvidu pusē, tostarp sliežu ceļus, peronus, peronu nojumes, jauno stacijas ēku, noraks uzbērumu, būvēs dzelzceļa estakādi un pilnībā pārbūvēs ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023.gada beigām.

Savukārt no 2024. līdz 2025.gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrajā pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un gājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz Jelgavas ielai.

Darbus pie stacijas veic uzņēmumu apvienība "BeReRIX", kuru veido Beļģijas būvniecības uzņēmums "BESIX Group", Latvijas "ReRe Būve" un Itālijas "Rizzani de Eccher".

Ziņots arī, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps