Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) diskusijā norādīja, ka jaunais apvienotais jeb divlīmeņu autotransporta un dzelzceļa tilts pār Daugavu ir nozīmīgs savienojums gan "Rail Baltica" projektā, gan kopumā Latvijas transporta sistēmā. "Rail Baltica" būvniecības prioritārais posms ir virzienā no Lietuvas robežas uz Rīgas lidostu un Salaspils kravu termināli, lai varētu sākt nodrošināt dzelzceļa pārvadājumus uz Eiropu. 

Savukārt autosatiksmē šis tilts ir būtisks, lai savienotu Rīgas apvedceļu un to izbūvētu atbilstošu esošajai transporta noslodzei, attiecīgi arī apvedceļu veidojot kā mūsdienīgu automaģistrāli, uzsvēra Linkaits.

Klātienes diskusijā piedalījās satiksmes nozares eksperti, "Rail Baltica" projekta ieviesēji, kopuzņēmuma "RB Rail" un "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji, projektētāji no "DB Engineering & Consulting GmbH", VSIA "Latvijas valsts ceļi", Salaspils un Ķekavas novada pašvaldību pārstāvji, turpinot sarunu ciklu par "Rail Baltica" projekta ieviešanu Latvijā.

"RB Rail" tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs skaidroja, ka apvienotais tilts pār Daugavu ir viens no komplicētākajiem "Rail Baltica" infrastruktūras risinājumiem un unikāla būve pasaulē, kā arī šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ieguvis vēl stratēģiskāku nozīmi kopējās reģiona savienojamības un mobilitātes stiprināšanā. 

Diļevs informēja, ka izstrādāti būvprojekta pamatrisinājumi, tai skaitā veikti nepieciešamie ģeodēzijas darbi kā arī specifiski ģeotehniskās izpētes darbi Daugavā. Šobrīd tuvojas būvprojekta izstrādes noslēdzošais posms. 

Izstrādātie būvprojekta pamatrisinājumi paredz divas atdalītas autoceļa brauktuves ar divām joslām katrā braukšanas virzienā un papildu apstāšanas joslu augšējā tilta līmenī, kā arī dzelzceļa infrastruktūru pasažieru un kravas pārvadājumiem zemākajā līmenī. Kopējais tilta garums - 1,15 kilometri. Izvēlētais konstrukcijas risinājums - tērauda kopņu sistēmas tilts ar augstumu līdz pat 12 metriem un masīviem balstiem Daugavā. 

Apvienotā tilta būvprojekta izstrādi plānots pabeigt līdz 2023.gada trešajam ceturksnim, lai jau nākamā gada nogalē pēc finansējuma piesaistes no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Militārās mobilitātes finansējuma sāktu tilta pirmās kārtas būvniecību.

"DB Engineering & Consulting GmbH" izpilddirektors Baltijas valstīs Burhans Erkans norādīja, ka apvienotais tilts ir svarīgs Baltijas valstu savienojamībai ar Eiropu, kā arī Salaspils un Ķekavas novadu izaugsmei. Erkans uzsvēra, ka šim divlīmeņa autoceļa un dzelzceļa tilta projektam līdzvērtīgi būs vēl tikai daži pasaulē. 

"DB Engineering & Consulting GmbH" projektu vadītājs Ēriks Kammels informēja, ka tilta tehniskā iecere paredz divus dzelzceļa sliežu ceļus ar ātrumu 249 kilometri stundā, virs kuriem atradīsies autoceļš ar kustības ātrumu 90 kilometri stundā. Tilts sastāvēs no astoņiem tērauda laidumiem, tostarp sešiem 150 metru laidumiem un diviem 125 metru laidumiem. 

Kammels norādīja, ka apvienotā tilta būvniecības iecere palīdzēs optimizēt arī tā uzturēšanai nepieciešamās izmaksas, tāpat izvēlētais risinājums nodrošinās labāku militāro mobilitāti un atstās mazāku ietekmi uz esošajām inženierkomunikācijām.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze uzsvēra, ka apvienotā tilta būvniecība sekmēs Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam ieviešanu, kas paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, lai nodrošinātu Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. 

Papildus apvienotā tilta būvniecība veicinās Eiropas Savienības normatīvos aktos ietvertās prasības par ātrgaitas autoceļu izbūvi Eiropas transporta tīklā (TEN-T) pamattīklā, kā arī atslogos Rīgas HES dambi no kravas un cita veida transporta, norādīja Grieze. Tāpat plānots savienojums no apvienotā tilta mezgla līdz Ķekavas apvedceļam, nodrošinot vienotu Rīgas apvedceļa maršrutu. Šis projekts vēl ir izstrādes stadijā, jo nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko (PPI) atzīmēja, ka ar projektētajiem panākta vienošanās par tilta augstumu, lai nodrošinātu kuģošanu akvatorijā starp Rīgas HES un Ķeguma HES, kā arī salāgoti apvedceļu risinājumi ziemeļu pusē un pieslēgums valsts reģionālam autoceļam P85 Rīgas HES-Jaunjelgava. Tāpat izvēlētā tilta risinājums ļauj saglabāt ūdens izmantošanas iespējas, veicina mobilitāti un paver iespējas investīciju piesaistei novadam. 

Vienlaikus jāpievērš uzmanību mikromobilitātes risinājumiem starp Ķekavas un Salaspils novadiem. Kā norādīja Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Anspaks (JV), pašvaldība jau projektē velosipēdu ceļu savienojumam no Saulkalnes līdz Zirņu salai, kas ietver arī posmu pa Rīgas HES.

Savukārt "Eiropas dzelzceļa līniju" Projekta ieviešanas un vadības departaments direktors Einārs Jaunzems norādīja, ka būvdarbu sākšanai nepieciešams finansējums, pabeigts būvprojekts un pabeigta īpašuma atsavināšana. Izpildoties minētiem priekšnoteikumiem, kā arī noslēdzoties "Rail Baltica" pamattrases Latvijas teritorijā būvdarbu iepirkumam ārpus Rīgas pilsētas robežām, plānota būvdarbu sākšana - sākotnēji Iecavas apkārtnē, pēc tam apvienotā tilta posmā. 

Kopumā tilts ir sadalīts trīs būvatļaujās un prioritāri darbus plānots sākt trešajā būvatļaujas posmā, veicot darbus, kas atrodas ūdenī. Šis ir viens no laikietilpīgākajiem būvniecības posmiem, kas paredz metinātas tērauda kopnes, balstu betonēšanu ūdenī un pamatbūvniecību ūdenī. Darbi tiks sākti 2023.gadā beigās un tos šajā posmā plānots pabeigt līdz 2026.gada beigām.

Jau ziņots, ka 2021.gada augustā valdība atbalstīja apvienotā autoceļu un "Rail Baltica" dzelzceļa tilta pār Daugavu projektēšanu. Projektā tiks izbūvēts jauns divlīmeņa šķērsojums pār Daugavu un ar to saistītā autoceļu infrastruktūra. Apvienotā tilta risinājums mēroga, tehnisko un ekspluatācijas raksturlielumu dēļ uzskatāms par pasaules līmeņa inženierbūvi Latvijā. Tas būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas transporta sistēmas pilnveidē un sekmēs Rīgas apvedceļa pārbūves īstenošanu, kas kā prioritārs virziens iekļauts Latvijas valsts autoceļu stratēģijā līdz 2040.gadam.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.