BTA ekspertu vērtējumā tas ir satraucošs rādītājs, ņemot vērā, ka ūdens transporta pārvietošanās intensitāte un līdz ar to arī riska līmenis katru gadu palielinās. Turklāt tikai katrs piektais ūdens transportlīdzekļa vadītājs, iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa KASKO apdrošināšanas polisi, ir apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, kā rezultātā lielākā daļa ūdens satiksmes negadījumos cietušo atlīdzību no vainīgā var iegūt tikai tiesas ceļā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati rāda, ka ik gadu palielinās Latvijā reģistrēto mazizmēra kuģošanas līdzekļu skaits. Pēdējā gada laikā tas palielinājies par 5,3% un sasniedz gandrīz 23 000 peldlīdzekļu.

BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece paziņojumā medijiem skaidro, ka Latvijā ūdens transportlīdzekļiem nav OCTA, ir tikai brīvprātīgā KASKO un īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ko mazo transportlīdzekļu īpašnieki nelabprāt iegādājas. Līdz ar to, ja ar šo ūdens transportlīdzekli tiek izraisīts negadījums un tam nav attiecīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, cietušajai pusei saņemt atlīdzību par radītajiem bojājumiem ir gandrīz neiespējami, ja vien savā starpā cietušais un vainīgais par to atsevišķi nevienojas vai cietušais civiltiesiskā kārtā, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, nevēršas pret personu, kura izraisījusi negadījumu uz ūdens. Rodas situācija, ka vainīgais par notikumu neatbild, bet cietušais iedzīvojas papildu zaudējumos. Šāda situācija ir absurda, jo arī uz ūdens var notikt tādi paši negadījumi kā uz sauszemes - uzbraukt virsū ūdenī esošam cilvēkam, saskrāpēt citu ūdens transportlīdzekli, radīt ūdens transportlīdzekļa korpusa bojājumus, atzīst Rijniece.

Apkopojot informāciju par BTA apdrošinātajiem mazizmēra ūdens transportlīdzekļiem, apdrošinātājs secina, ka mainījusies iepriekšējo gadu tendence KASKO apdrošināšanas polises pirkt tikai tad, kad to pieprasa līzinga kompānijas. Gada griezumā ūdens transportlīdzekļu KASKO apdrošināšana pieaugusi par 41%, un pārliecinoši lielākā daļa jeb 93% peldlīdzekļu īpašnieku to iegādājas brīvprātīgi. To var skaidrot ar sabiedrības izpratnes pieaugumu par apdrošināšanas nepieciešamību, uzskata BTA eksperti.

"Lai arī kopējais kuģu apdrošināšanas un to īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas parakstīto prēmiju apmērs un noslēgto līgumu skaits pēdējā gada laikā ir palielinājies, kopējais apdrošināto mazizmēra kuģošanas līdzekļu un to īpašnieku skaits ir ļoti niecīgs, ja skatāmies, cik kopumā Latvijā ir reģistrētu šādu peldlīdzekļu. Aizvadītajā gadā atlīdzībās vien izmaksāti aptuveni 20 000 eiro, kas liecina, ka negadījumi ar peldlīdzekļiem un cilvēkiem uz ūdens notiek regulāri. Varam tikai iedomāties, cik daudz vēl ir tādu negadījumu, par kuriem mēs nezinām, jo tikai ap 10% no visiem šādiem peldlīdzekļiem ir apdrošināti," atzīst Rijniece.

Foto: iAuto.lv