KRUSTOJUMOS NEŠĶAUDĪT!

      -     Ko pie stūres nedrīkst darīt?

-         Pieņemts teikt: nedrīkst pārkāpt satiksmes noteikumus. Bet 95% braucēju Latvijā šos noteikumus nezin. Mūsu noteikumi ir pārāk sarežģīti, bet kontrolēta tiek tikai dažu punktu primitīva un formāla ievērošana. Ātruma limiti, piemēram. Bet faktiski jau nav svarīgi, vai tu brauc virs vai zem atļautajiem 90, svarīgi ir lai tu izvēlētajā ātrumā, situācijai pēkšņi mainoties, spētu apstāties vai trāpīt šķērslim garām. Nedrīkst braukt ātrāk par sava auto tehnisko iespēju un savas paša prasmes līmeni. Un tas var būt gan 40, gan 200 km/h.

-         Pie sarkanas gaismas taču nebrauksim?

-         Nē. Nebrauksim... Un vēl – tuvojoties luksoforam kategoriski nedrīkst šķaudīt. Šķaudot tu aizmiedz acis, kad tās atvērsi, iespējams ieraudzīsi, ka priekšā braucošais ir nolēmis tomēr apstāties.

-         Šmigā brauksim?

-         Principā nē. Neko šeit nelīdz fakts, ka viens otrs vieglā reibumā joprojām spēj stūrēt droši un ātri (ir bijuši šādi eksemplāri pat Latvijas ralliju vēsturē). Arī viņi nedrīkst – lai neradītu precedentu mazāk prasmīgajiem, lai neriskētu ar iespējamām juridiskajām sekām.

-         Baltajai līnijai pāri braukt drīkst?

-         Nevajadzētu... Lai gan liela daļa šo strīpu ir uzkrāsotas tik stulbi, ka gluži vai izaicina. Tādas pārbraukt gadās. Ja citi tā dara, nejūtos apvainots. Bet ja viens jefiņš vietā, kur tomēr aiz kāda lēnā gaidu līnijas beigas, mums abiem novelk garām pa labo pusi, pa apmali, esmu nikns. Kamikadzes gājieni nav piedodami.

-         Kas tas ir – „jefiņš”?

-         O, šim ir daudzi paveidi. Raksturīgākā, pa gabalu redzamā pazīme – izlaidīga, aplama poza pie stūres. Vēl viena – sācis pa mobilo runāt pie ātruma, teiksim, 80 km/h, viņš noteikti kļūs lēnāks un lēnāks, bet sarunu nepārtrauks un ceļu arī neatbrīvos. Starp citu – mobilo sarunu neiespējamās aizliegšanas dēļ, manuprāt, braukšanas eksāmenā vajadzētu pārbaudīt prasmi vienlaikus braukt un runāt. Ja tu to spēj – dari vesels. Ja nespēj – košu brīdinošu uzlīmi uz auto! Lai citi braucēji un policisti redz pa gabalu. Lai gan – policisti paši bieži vien ir jefiņi: tie, kuri tup formālu pārkāpumu vietās, tie, kuri atļaujas apturēt auto Jūrmalas šosejas trešajā joslā, daudzi citi. Diemžēl...

-         Siksnas nesprādzēt nedrīkst?

-         Nedrīkst.

-         Pats vienmēr piesprādzējies?

-         Nē. Diemžēl... Nevaru saņemties īsos pilsētas pārbraucienos. Taču vienmēr prasu, lai piesprādzējušies būtu mani pasažieri, jo es asu bremzēšanu vai pat sīku sadursmi sagaidīšu mobilizējies, man ir stūre atbalstam, bet relaksētam blakussēdētājam draud lidojums ar galvu vējstiklā.

-         Ar plikām riepām, bez amortizatoriem – drīkst?

-         Daudzi brauc, bet tas, protams, ir ļoti slikti. Jo saprātīgam cilvēkam ar draņķīgu auto gribi negribi jābrauc lēni. Un viss, kas ir lēnāks par plūsmu, ir bīstams gan sev, gan citiem?

-         Labi. Tagad saki jaunajiem – kāds ir pareizais ceļš uz autosportu?

-         Nekādā gadījumā nevajadzētu sākt ar pilnīgu pašmācību un pašdarbību. Ir jāatrod kāds attiecīgā sporta veida profesionālis, jālūdz padoms. Gan tehnikas sagatavošanā, gan braukšanas paņēmienos. Ja pamats būs ielikts pareizs un stabils, turpmākā pilnveidošanās var būt patstāvīga.

-         Var zvanīt Caunem?

-         Var. Vēl nevienam neesmu atteicis.

-         Talantu vajag?

-         Vajag. Tikai talantīgie kļūst par tiešām spožām zvaigznēm. Jo vājākas dabas dotības, jo vairāk darba būs nepieciešams, lai augšup rāptos. Un līdz pašai spicei vienalga netikt.

-         Konsultācijā varēsi arī dotību līmeni noteikt?

-         Varēšu.

-         Par naudu medaļu nopirkt nevar?

-         Nevar. Lai gan arī bez naudas pie tās netikt.