„Kā koncerna vadītājs es izjūtu atbildību par pārkāpumiem, kas atklājās mūsu ražotajos motoros, tādēļ esmu piekritis "Volkswagen" uzraudzības padomes lūgumam nolikt savas pilnvaras. Tas tiek darīts kompānijas interesēs, lai gan nedomāju, ka no manas puses bija kādi nepareizi lēmumi. "Vokswagen" vienmēr bija un paliks manas dzīves daļa, ” medijiem pavēstījis Vinterkorns.

Lēmums par Vinterkorna atstādināšanu tika pieņemts Volkswagen direktoru padomes ārkārtas sanāksmē, kas tika sasaukta saistībā ar dīzeļdzinēju kaitīgo izmešu manipulāciju skandālu. Līdz tam tika plānots, ka kontrakts ar 68 gadus veco menedžeri tiks pagarināts līdz 2018.gadam.  

Piektdien, 18.septembrī ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) paziņoja, ka "Volkswagen" atsevišķām dīzeļdzinēju automašīnām valstī uzstādījusi programmatūru, kas pilnīgu kaitīgo izmešu kontroli veic vien brīdī, kad tai tiek veiktas oficiālās emisijas pārbaudes.

Tādējādi šie automobiļi emitē lielāku par atļauto kaitīgo izmešu apjomu, kas saistīts ar smogu un dažādām veselības problēmām.

Šī skandāla dēļ "Volkswagen" ASV varētu tikt piemērots naudassods līdz pat 18 miljardu eiro apmērā.

ASV pavisam pārdoti 482 000 automašīnu, kas komplektētas ar „dubulto standartu” dzinējiem. To vidū ir 2009.-2015.gada ražojuma "VW Jetta", "Beetle", "Golf", jaunās paaudzes "Passat" un "Audi A3" četru cilindru dīzeļversijas.

Taču tas vēl nav viss – EPA grasās veikt papildu testus "VW" trīslitru V6 dzinējam, ar kuru ASV tirgū tiek komplektēti apvidus automobiļi "Volkswagen Touareg", "Porsche Cayenne" un "Audi Q7".

Savukārt "Volkswagen" paziņojis, ka visā pasaulē pārbaudīs 11 miljonus koncerna saražoto dīzeļauto, lai atklātu un novērstu nelikumības tiem uzstādītajos dzinējos. Aprēķināts, ka servisa akcijas un klientu uzticamības atgūšana koncernam izmaksās vismaz 6,5 miljardus eiro.