"Nozares lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, ņemot vērā, ka transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem gaisa piesārņošanas avotiem. Tāpat kā citur Eiropā Latvijā turpināsim stiprināt dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, ieguldot tā attīstībā valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," uzsver Vitenbergs.

Dzelzceļa satiksmes modernizācijas ietvaros nākamgad sāks kursēt jauni, mūsdienīgi elektrovilcieni maršrutos Rīga-Jelgavu, Rīga-Aizkraukle, Rīga-Skulte un Rīga-Tukums. Tāpat līdz 2023. gada beigām plānots modernizēt dzelzceļa stacijas un pieturas, izbūvēt 48 paaugstinātās vilcienu platformas un īstenot projektus drošības uzlabošanai un ātruma palielināšanai.

Kā akcentē satiksmes ministrs, stiprinot dzelzceļa satiksmi, nākamgad jāturpina darbs pie Rail Baltica projekta īstenošana, kur  nozīmīgākie pasākumi būs iepirkuma procedūras Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā noslēgšana un būvniecības uzsākšana ārpus Rīgas prioritārajā posmā Misa-Lietuvas robeža. Tāpat turpināsies Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un starptautiskās lidostas "Rīga" sekcijas būvniecība, pamattrases posmu projektēšana, kā arī Salaspils Intermodālā kravu termināļa, Rail Baltica reģionālo staciju un infrastruktūras apkopes punktu būvprojektu izstrāde.

"Iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai visā valsts teritorijā nozīmīga loma ir reģionālajam sabiedriskajam transportam. Sagaidāms, ka nākamā gada otrajā pusē reģionālajā autobusu satiksmē visā valstī pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti ar mūsdienīgi aprīkotiem un ērtiem autobusiem. Tāpat plānota vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas plašāka ieviešana reģionālajos pasažieru pārvadājumos, dodot iespēju iegādāties vienotu biļeti no brauciena sākuma punkta līdz galamērķim reģionālās nozīmes maršrutos," norāda Vitenbergs. 

Atveseļošanas fonda reformas īstenošanas ietvaros plānots izstrādāt integrētu, ilgtspējīgu Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānu. Savukārt ar ES fondu finansējumu līdz nākamā gada beigām turpināsies valstspilsētu autoparku modernizācija, iegādājoties videi draudzīgus autobusus.

Saskaņā ar ministra pausto nākamgad turpināsies valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošana, uzsvaru liekot uz reģionālo un vietējās nozīmes ceļu, kā arī tiltu būvniecības darbiem. "Lai sekmētu drošāku un ērtāku ikdienas pārvietošanos velobraucējiem un gājējiem, tiks turpināta mikromobilitātes infrastruktūras attīstība un īstenošana. Nākamgad plānots uzsākt vairāku gājēju – velosipēdistu ceļu posmu izbūvi," norāda Vitenbergs.

Foto: iAuto.lv