Ekonomikas ministrijas iecere nākamgad palielināt akcīzes nodokli autogāzei, tādā veidā cerot valsts budžetam papildus iegūt 2,8 miljonus latu, kārtējo reizi pierāda ministriju mazspēju risināt ekonomiski kompleksus jautājumus, tā vietā vienkārši uzkraujot jaunus ikdienas izdevumus "mazajam cilvēkam", uzskata uzņēmējs Kalvis Vītoliņš.

Vītoliņš norāda, ka Ekonomikas ministrijas ieņēmumu prognoze pēc nodokļa paaugstināšanas autogāzei var izrādīties maldīga, ņemot vērā pēdējo gadu tendences auto degvielas tirgū.

Viņš skaidro, ka pēdējos gados ir audzis pieprasījums pēc autogāzes: daudzi cilvēki un uzņēmumi ir investējuši un aprīkojuši savus auto ar autogāzes iekārtām. Tas esot devis dzīvību ne vienam vien uzņēmuma autoparkam, jo transporta izdevumi ir samazinājušies. Arī vairāki degvielas tirgotāji esot investējuši autogāzes uzpildes staciju tīklu attīstībā, un Latvijā šī nozare šobrīd izskatās "jau ļoti labi attīstīta". Tādējādi pēdējos gados, sekojot degvielas cenu tendencēm, daudzi Latvijas degvielas tirgus spēlētāji (gan tirgotāji, gan pircēji) esot pārorientējošies uz "jauno degvielu" - autogāzi un investējuši, rēķinoties, ka ieguldījumi atmaksāsies tuvāko gadu laikā.

Ieguvēji no šīm tirgus tendencēm - pārorientēšanās uz autogāzi - esot visa sabiedrība kopumā. Autogāze nodrošina ne tikai lētākas pārvietošanās izmaksas, bet tā ir arī ekoloģiskāks produkts, jo gāze sadeg labāk un ar mazākiem izmešiem. Autogāzi esot iespējams importēt ne tikai no Krievijas, kā gan to maldīgi mēģina pasniegt daži pretgāzes lēmuma ierosinātāji. To importēt var arī no daudzām citām pasaules valstīm, tostarp Norvēģijas, Somijas. Līdz ar to autogāzes cenas nav tik ļoti atkarīgas no kādas vienas valsts diktāta, un tās pieejamība neapšaubāmi sekmē Latvijas enerģētisko neatkarību, uzsver uzņēmējs.

Zināmā mērā Vītoliņš piekrīt tam, ka tūlītējais autogāzes cenas pieaugums - par aptuveni vienu līdz pusotru santīmu litrā - nebūtu tas trakākais, ko iedzīvotāji nevarētu samaksāt, taču problēma esot kārtējā uzticība valstij. Turklāt bīstamāka esot Ekonomikas ministrijas iecere turpināt likmes pieaugumu, to vienādojot ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam. "Tad, ja tas notiks, varēsim apgalvot, ka esam atsviesti atpakaļ ne tikai enerģētikas neatkarības jautājumā, bet arī loģistikā, cilvēku mobilitātē un citos ekonomikas rādītājos," uzsver Vītoliņš.

Tādējādi pašreizējā Ekonomikas ministrijas iecere pārvelkot "treknu svītru" ne tikai līdzšinējiem mobilitātes attīstības mēģinājumiem, bet demonstrējot arī absolūtu iedzīvotāju ignoranci: lai gan visi, kas automašīnas pielāgojuši autogāzei, ir veikuši nopietnas investīcijas, kas var atmaksāties tikai ilgtermiņā, - jau tiek lobēts jauns nodoklis tā vietā, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku. "Te rodas galvenais jautājums. Kāpēc kārtējo reizi par lēmumu atbildīgie ierēdņi un politiķi mēģina visas izmaksas uzlikt tieši uz "mazā cilvēka" pleciem? Kāpēc netiek domāts par taisnīgākiem un tautsaimniecībai izdevīgākiem risinājumiem?" retoriski jautā uzņēmējs.

Nevienam nozarē strādājošajam neesot noslēpums, ka smagā autotransporta lietotāji - autopārvadātāji - šobrīd degvielu pilda Krievijā. Tur tā maksājot par aptuveni vienu trešdaļu lētāk nekā Latvijā. Tas, kurš Latvijā pērk degvielu un līdz ar to maksā akcīzes nodokli, ir iedzīvotājs - tostarp privātpersonas un vietējie uzņēmumi, kuriem bizness neprasa braucienus uz Krieviju.

"Vai privātpersonām pēdējā gada laikā ir bijis tik ievērojams ienākumu kāpums, ka tās gatavas jauniem, neplānotiem izdevumiem? Vai Latvijas uzņēmumi, kas strādā vietējā tirgū, ir kļuvuši tik stabili un pelnoši, ka var atļauties norakstīt "skurstenī" veiktās investīcijas un sākt maksāt jaunu nodokli? Vai Latvija gatava jauniem bankrotiem, bezdarbniekiem un aizbraucējiem? Ir vajadzīgi pilnīgi citādi risinājumi, lai Latvijas ekonomiku uzlabotu, kamēr jauni, pat nelieli nodokļi "mazajam cilvēkam" šobrīd ir strupceļš un uzticības zudums Latvijas ekonomikai kopumā," skaidro Vītoliņš.

Kā ziņots, no nākamā gada Ekonomikas ministrija plāno palielināt akcīzes nodokli autogāzei no 90 latiem uz 112 latiem par tonnu.