Līdz 20.aprīlim 162 hektārus lielajā mežaparkā, kas ir Viļņas iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta, drīkstēs iebraukt tikai apkalpojošais un invalīdu transports. Parkā izliktas arī īpašas zīmes, kas vēsta par šiem braukšanas ierobežojumiem, kuru mērķis ir pasargāt vardes, kas atmodušās pēc ziemas guļas, dodas uz nārsta vietām.

Kā pastāstījis biologs Selemons Paltanavičs, Eiropā nemaz nav daudz tādu galvaspilsētu, kurās var vērot varžu pavasara pārceļojumu.

Pēc viņa teiktā, šai ceļā dodas abinieki, kas nav jaunāki par trim gadiem. "Tā ir viena no aptuveni simt vardēm, kurai izdevies izdzīvot, pārvarēt dažādus šķēršļus un briesmas. Sargāt mūsu pilsētas dzīvo dabu - tādam jābūt mūsu visu kopējam mērķim," viņš uzsvēris.

Paltanavičs norādījis, ka Viņģa parkā migrē divas galvenās sugas - purva varde (Rana arvalis) un parastā varde (Rana temporaria). Pavasarī pirmās mostas parastās vardes, kuras ir mazliet aukstumizturīgākas, bet nedaudz vēlāk, kad saule jau sasildījusi gaisu, parādās arī purva vardes. Reizēm palaimējas ieraudzīt arī pa kādam krupim, kurš parka celiņus šķērso krietni lēnākā tempā.

Automobiļu satiksme varžu pavasara migrācijas laikā Viņģa parkā ierobežota arī iepriekšējos gados.

Foto: Publicitātes attēls