43% autovadītāju, braucot mīnus grādos, vienmēr pārbauda apledojumu – iesākumā strauji piebremzējot vai uzgāzējot, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Salīdzinot ar pērnā gada aptaujas datiem, iespējams secināt, ka to autovadītāju skaits, kuri pārbauda ceļa apledojumu, sarūk – ja 2021. gadā to darīja 45% braucēju, tad šogad – 42%. Līdzīgi kā pērn, arī šogad aptauja apliecina, ka ceļa seguma stāvokli biežāk pārbauda vīrieši (47%), nekā sievietes 38%).

 “Ziemas apstākļos ceļa segums var būt ļoti mainīgs, tāpēc noteikti jāseko līdzi āra gaisa temperatūrai, lai saprastu vai apledojums ir iespējams. Ceļa stāvokļa noteikšana, pirms brauciena uzsākšanas, ļauj autovadītājam laikus noskaņoties un pielāgot braukšanas stilu konkrētajiem apstākļiem. Svarīgi ir kontrolēt situāciju un pārliecināties par ceļa seguma stāvokli visa veicamā maršruta garumā. Kā arī liela nozīme ir prasmei kontrolēt automašīnu dažādu segumu apstākļos, bet to var apgūt tikai praktizējoties,“ stāsta Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.

To, vai ceļš ir apledojis, pirms braukšanas biežāk pārbauda autovadītāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (48%) un no 40 līdz 49 gadiem (48%), bet visretāk autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (38%). Analizējot datus reģionālā griezumā, iespējams secināt, ka apzinīgākie ir Vidzemes (49%) un Pierīgas (47%) autovadītāji, bet ceļa stāvokli visretāk pārbauda Kurzemes autovadītāji (36%).

Svarīgi atcerēties, ka apledojums uz ceļiem veidojas arī intensīvas snigšanas apstākļos, jo tad sniega kārta uz ceļa tiek piebraukta un no apakšas pakūst, bet, temperatūrai pazeminoties – sasalst. Tāpat apledojums bieži veidojas augstākās vietās, kas pakļautas vējam un  atdziest visātrāk, piemēram, uz tiltiem un viaduktiem. Pilsētās visbiežāk apledojums veidojas ielu krustojumos, līkumos un uz nobraucamiem ceļiem.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2022. gada septembrī piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.

Foto: Publicitātes attēls