Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati ļoti bieži autovadītāji veicot kustības manevrus nenovērtē reālo situāciju, kā arī maldīgi uzskata, ka priekšroka jādod tikai pretimbraucošajām automašīnām, nevis arī aizmugurē esošā transportlīdzekļa vadītājam, kurš ir uzsācis apdzīšanas manevru. Savukārt transportlīdzekļu vadītāji, kuri veic apdzīšanas manevru, nereti to dara neatļautās vietās, neievērojot aizlieguma zīmes un apzīmējumus. Rezultātā tiek izraisīti CSNg, rodas strīdus situācijas un autovadītāji ir neizpratnē par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem, izmaksātajām OCTA atlīdzībām un izmaiņām Bonus-malus klasēs.

LTAB statistikas dati liecina, ka šajā un pērnajā gadā LTAB Ceļu satiksmes negadījumu apstākļu izpētes un transporta trasoloģijas ekspertu komisija (Trasoloģijas ekspertu komisija) ir izskatījusi 167 lietas, kuru pamatā ir bijušas autovadītāju sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem. 49 gadījumi ir bijuši saistīti tieši ar kreisā pagrieziena un apdzīšanas manevriem, 17 lietas par kustību atpakaļgaitā un vēl 7 par bezkontakta CSNg.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, Trasoloģijas ekspertu komisijā, tiek detalizēti izvērtēti apdrošināšanas sabiedrību pieņemtie lēmumi un analizēta katra autovadītāja atbildības pakāpe, izskatot visus dokumentus, tai skaitā, pieteikumus, iesniegumus, saskaņotos paziņojumus un ceļu policijas sastādītos materiālus. Tāpat ir situācijas, kad klātienē tiek apskatīti un salīdzināti transportlīdzekļu bojājumi.

„Apdrošinātāja prioritāte vienmēr ir bijusi maksimāli objektīvi izvērtēt katra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi un kādas cēloņsakarības ir kalpojušas par pamatu avārijai. Pēdējos gados pastiprinoties tendencei strīdu situācijām veidoties kreisā pagrieziena un apdzīšanas manevru gadījumos, nesen tika pieņemti grozījumi LTAB metodiskajos noteikumos par ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšanu, nosakot, ka turpmāk vēl stingrāk tiks pievērsta uzmanība ne tikai tiem autovadītājiem, kuri veic kreiso pagriezienu, neņemot vērā to, ka priekšroka jādod arī aizmugurē esošajam spēkratam, ja tā vadītājs uzsācis apdzīšanas manevru, bet arī tiem, kuri apdzen, īpaši analizējot gadījumus, kad apdzīšanas manevrs tiek veikts neatļautās vietās, kā piemēram, tiek apdzīta sastrēgumā stāvoša automašīnu kolonna krustojumos, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm vai gājēju pārejām. Tāpat pastiprināta uzmanība tiks pievērsta agresīviem braucējiem, kuru atbildības pakāpe negadījumā tiks vērtēta pastiprināti, ja avārijas izraisīšanas iemesls ir bijis agresīvs braukšanas stils”, stāsta Juris Stengrevics.

Vienlaikus LTAB valdes priekšsēdētājs uzsver, ka visiem transportlīdzekļu vadītājiem ir jāņem vērā Ceļu satiksmes noteikumi, kuros ir minēts, ka pirms tiek veikts plānotais manevrs, par to ir savlaicīgi jābrīdina, parādot atbilstošu pagrieziena rādītāju. Tāpat arī pirms tiek veikts manevrs ir jāparliecinās par drošību, vai drīkst to veikt, vai attālums ir pietiekami liels, vai aizmugurē nav kāds cits transportlīdzeklis, kurš jau ir uzsācis manevru utt. Tomēr diemžēl daudzi transportlīdzekļu vadītāji vairāk domā par ātru manevra veikšanu, nevis par drošības jautājumu, vai tieši pretēji pārāk ilgi vilcinās, radot maldinošas situācijas un tādā veidā potenciāli apdraudot gan sevi, gan pārējos satiksmes dalībniekus.

Šādas darbības konsekvences arī apstiprinājās LTAB nesen veiktajā pētījumā, kurā 48% autovadītāju atzina, ka pagrieziena rādītāja neieslēgšana jau kļuvusi par masu parādību, savukārt 25% atzinuši, ka pagrieziena radītāju neieslēdz, jo to uzskata par mazsvarīgu darbību.
Vienlaikus autovadītāji paši atzīst, ka savlaicīga nebrīdināšana par gaidāmo manevru, ne tikai ļoti traucē, bet rada bīstamas situācijas. Šādi uzskata 55% respondentu. Savukārt vēl 44% atzinuši, ka šādas darbības ir kaitinošas.

Foto: iAuto