2009.gada 16.februārī M.A. vadīja automašīnu Audi A6 pa G.Zemgala gatvi no Ieriķu ielas puses virzienā uz Brīvības ielu. Viņš apstājās pie krustojuma ar Brīvības ielu, jo luksoforā dega sarkanais aizliedzošais signāls. Kad iedegās zaļais atļaujošais luksofora signāls, M.A. uzsāka kustību. Viņam labajā pusē bija citi transportlīdzekļi, kuri neļāva redzēt Brīvības ielas labo pusi. Pēkšņi no labās puses priekšā izbrauca ceļu policijas automašīna Volvo, kura brauca pa Brīvības ielu bez ieslēgta speciālā skaņu signāla un kura iebrauca krustojumā pie aizliedzošā sarkanā luksofora signāla. Notikuma vietā paskaidrojumus sniedza vairāki liecinieki, kuri visi paskaidrojumos norādīja, ka skaņu signāls nebija ieslēgts.

Lietas izskatīšanas laikā notika visādas dīvainības. Liecinieki pēkšņi atsauca liecības par to, ka nebija ieslēgts skaņu signāls. Policija prettiesiski atteicās izsniegt GPS izdrukas, kurās redzams, kad un kur tika ieslēgts skaņu signāls un bākugunis, kā arī atteicās izsniegt videoierakstu. Policisti sniedza liecības, ka bija ieslēgts skaņu signāls. Tad policija nozīmēja ekspertīzi LR Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojā (VTEB), uzdodot tikai vienu, turklāt nepareizu, jautājumu: “Vai M.A. varēja izvairīties no sadursmes?”

Vispirms maza atkāpe par šo iestādi. Praktiski VTEB ir monopolstāvoklis sadursmes mehānismu izpētes lietās un atzinumu sniegšanā. Minēšu tikai vienu piemēru par to, cik nekvalitatīvs ir rezultāts. Krimināllietā Nr.11390084606, pateicoties trim uzkrītoši nepamatotiem VTEB atzinumiem, gan 1.instances tiesa, gan apelācijas instances tiesa atzina kravas automašīnas vadītāju V.S. par vainīgu CSNg izraisīšanā. Šajā lietā VTEB sniedza vairākus atzinumus, ka vieglā automašīna Ford ietriecās kravas automašīnas Man labajā pusē, veicot manevru pa kreisi. Iepazīstoties ar lietas materiāliem, bija acīmredzams, ka vieglā automašīna Ford ietriecās kravas automašīnas Man kreisajā pusē, nevis labajā pusē. Pēc lietas nonākšanas kasācijas instancē lietu skatīja vēlreiz. Šoreiz VTEB ekspertu komisija atzina, ka automašīna Man grieza stūri pa labi un automašīna Ford iebrauca kravas auto kreisajā, nevis labajā pusē. Rodas jautājums: ko var izdarīt šādi eksperti, ja viņi pat nespēj noteikt, kurā kravas auto pusē notika sadursme (bija pāris bojājumi arī labajā pusē, bet tie bija 2 m augstumā, kabīnei sagriežoties pret refrižeratoru. Šādā augstumā vieglā automašīna Ford Focus nevar ietriekties). Pēc komisijas atzinuma V.S. tika attaisnots, jo automašīnas Ford vadītājs bija alkohola reibumā un iebrauca pretējā joslā, pa kuru brauca V.S.

Savukārt M.A. gadījumā VTEB atzina, ka: "Automobiļa Audi vadītājam pievēršot pietiekamu vērību situācijai uz ceļa, būtu bijusi tehniska iespēja pamanīt operatīvo transporta līdzekli un novērst sadursmi ar to dodot tam ceļu ...". VTEB cita starpā neņēma vērā vienu būtisku faktu, ka pats policijas automašīnas vadītājs tiesā atzina, ka viņš neredzēja M.A. vadīto automašīnu, jo starp viņu un M.A. vadīto automašīnu bija citi transportlīdzekļi (busiņš un džips), kuri aizšķērsoja redzamību. Policists tiesā nespēja atbildēt uz jautājumu, kā M.A. varēja redzēt policijas automašīnu cauri citiem transportlīdzekļiem. Līdz ar to nav saprotams, kā VTEB var taisīt tādus no realitātes atrautus atzinumus. Taču policija atzina M.A. par vainīgu.

Tad pēkšņi parādījās videoieraksts no policijas automašīnas. Videoierakstā ir skaidri dzirdams, ka sirēna noskan tikai vienu reizi un ceļu policijas darbiniece jau sāk bļaut par tuvojošos CSNg, kurš notiek otrā signāla laikā. Videoierakstā ir lieliski redzams, ka policistiem bija iespēja jau daudz ātrāk ieslēgt skaņu signālu. CSN 43.punkts nosaka, ka: „Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība!” Šajā gadījumā policijas automašīnas vadītājs rīkojās pretēji CSN 10. un 43.punktam, nepārliecinoties par satiksmes drošību un savlaicīgi neieslēdzot skaņu signālu. Savos sākotnējos paskaidrojumos gan M.A., gan 2 citu automašīnu vadītāji apliecināja, ka viņi šo vienīgo skaņu signālu nesadzirdēja. Savos CSNg vietā sniegtajos paskaidrojumos liecinieks E.R. raksta: „... policijas automašīna Volvo S40 ar iedegtām bākugunīm lielā ātrumā un bez brīdinošā skaņu signāla iebrauca krustojumā un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu.” Liecinieks G.E. savā paskaidrojumā norāda: „... Pēkšņi policijas auto iededza zilās bākugunis un aizbrauca pie sarkanās gaismas. ... Policijas auto Volvo ar iedegtām tikai zilajām bākugunīm bez skaņas signāla brauca pāri pa sarkano gaismu Brīvības gatves un G.Zemgala gatves krustojumam. ... .”

Lieta nonāca Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā mēs lūdzām nozīmēt atkārtotu ekspertīzi, jo iepriekš mums nebija dotas tiesības uzdot jautājumus par redzamību aizšķērsojušajiem transportlīdzekļiem, skaņu signāla nesavlaicīgo ieslēgšanu un CSN 10. un 43. punktu neievērošanu, braucot pie sarkanā luksofora signāla. Šis jautājums tika atstāts izlemšanai vēlāk. Jāatzīmē, ka šajā lietā tiesnese bija tik ļoti iedziļinājusies, ka tiesā varēja vērot retu parādību - lieta tika atreferēta no galvas. Līdz ar to bija acīmredzams, ka nav nepieciešama atkārtota ekspertīze, tāpēc savu lūgumu atsaucām. Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr.142007509 policijas lēmums tika atzīts par nepamatotu un atcelts.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 27.septembra spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, atstājot spēkā iepriekšpieņemto policijas lēmumu. Tiesas vienīgais arguments bija jau iepriekšminētais nepamatotais VTEB atzinums: "Automobiļa Audi vadītājam pievēršot pietiekamu vērību situācijai uz ceļa, būtu bijusi tehniska iespēja pamanīt operatīvo transporta līdzekli un novērst sadursmi ar to dodot tam ceļu ...", kurš ir klajā pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem. Šis spriedums nebija pārsūdzams.

Pēc tam mēs lūdzām privāto tiesu ekspertu taisīt atzinumu, uzdodot jautājumus, kuri iepriekš netika uzdoti un kurus arī Administratīvā apgabaltiesa ignorēja. 2014.gada 17.marta eksperta atzinumā norādīts, ka dotajā lietā automašīnas Audi vadītājam nebija iespējas novērst sadursmi, bet policijai bija jārēķinās, ka no kreisās puses brauks citi transportlīdzekļi. Šis loģiskais atzinums pilnībā saskan ar izvērsto pirmās instances tiesas spriedumu. 2014.gada 21.maijā mēs vērsāmies Rīgas apgabaltiesā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, pievienojot eksperta atzinumu.

Sākotnēji tiesa noraidīja šo pieteikumu, taču tad notika pozitīvs pavērsies. Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2014.gada 11.septembra lēmumu lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai. Šis lēmums ir motivēšanas un pamatošanas paraugs tāpat kā pirmās instances spriedums pēc būtības. Lēmumā norādīts (4.lpp. 5.rindkopa): "Līdz ar ko, neizvērtējot to, vai eksperta atzinumā norādītie secinājumi ir jaunatklāts apstāklis vai nē un vai tie apstiprina faktu, ka transportlīdzekļa Audi vadītājam no tehniskā redzes viedokļa bija vai nebija šķēršļi savlaicīgai policijas transportlīdzekļa Volvo pamanīšanai, tiesa bez likumīga pamata secinājusi, ka pieteikumā norādītais nav jaunatklāts apstāklis." Pilnībā pievienojamies šim secinājumam, cerot, ka šī lieta būs mācība, ka trafarēts auto nav caurlaide visatļautībai uz ceļa.