Vieglais komerctransports ir piedzīvojis pieprasījuma kāpumu par +44%, tikmēr
vieglo pasažieru automašīnu pieprasījums ir pieaudzis samērā mēreni – par +3%,
salīdzinot ar 2011.gada identisku periodu.

Eiropas Savienībā jaunu pasažieru automobiļu pirmreizējās reģistrācijas
turpina sarukt - deviņos mēnešos vieglo pasažieru auto reģistrāciju kritums ir
sasniedzis -7%.

„Latvijā 2012.gada 9 mēnešos jaunu automašīnu pirmreizējo reģistrāciju skaits
galvenokārt ir pieaudzis vieglā komerctransporta (līdz 3.5t) pārdošanas apjomu dēļ, kas
lielā mērā ir saistīts ar ekonomikas atveseļošanos uzņēmumu sektorā, kuriem ir
nepieciešams un kuri spēj atjaunot savu autoparku. Daļai uzņēmumu šī izaugsmes
vajadzība ir sakritusi ar iepriekšējo operatīvā līzinga līgumu beigu termiņu iestāšanos.
Jaunu vieglo pasažieru auto pārdošanas dinamika šajā gadā ir bijusi ļoti mainīga
un svārstīga, bez ievērojamām tirdzniecības pieauguma pazīmēm. Viens no galvenajiem
iemesliem, jau no krīzes pirmsākumiem, ir nemainīgi zemā privātpersonu pirktspēja.

Fiziskās personas ir iegādājušās 19% līdz 22% no kopējā pirmreizēji reģistrēto vieglo
auto skaita un šis procentuālais rādītājs nav mainījies, pat neskatoties uz līzinga
kompāniju piedāvājumu pieejamību. Privātpersonas parasti nav veikušas naudas
uzkrājumus, kas nepieciešami auto iegādes pirmajai iemaksai, vai joprojām saņem
„aplokšņu algas”, kas savukārt nav savienojamas ar līzinga līgumu noteikumiem. Auto
tirdzniecība ļoti būtiski izjūt arī aptuveni 500 tūkstošu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
emigrāciju”, skaidro LPAA prezidents Andris Kulbergs

Šogad trīs ceturkšņos visvairāk reģistrētas kompaktās (1573 vienības), vidējās
(983) un mazās apvidus (979) klases automašīnas. Populārākās bijušas Nissan Juke
(311), Volkswagen Golf/Plus (305) un Peugeot 508 (251) marku automašīnas, bet no
vieglā komerctransporta pieprasītākās bijušās Toyota Hilux (198), Renault Master (135),
un Isuzu D-Max (120).

„Kopumā 2012.gadā varam sagaidīt +5% līdz +10% jaunu auto tirgus pieaugumu, kas
samērā precīzi raksturo Latvijas patērētāju pragmatisko piesardzību, ņemot vērā kopējo
ES depresīvo fonu”, rezumē A. Kulbergs