"Rīgas Taksometru parka" (RTP) vadība vēlas kardināli mainīt situāciju taksometru biznesā un nonākt līdz līmenim, kad svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi "apčakarēsi" valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi klientu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks. Viņš uzsver, ka kompānija patlaban izdzīvo tikai tāpēc,ka savus riskus ir diversificējusi. Ar autobusu biznesā nopelnīto naudu tiekot nosegts vieglo taksometru bizness. Tas tiekot darīts cerībā, ka nozare tiks sakārtota un kompānija varēs nopelnīt.

Kāda tagad ir situācija taksometru nozarē? Vai var teikt, ka taksometru kari ir beigušies? Kāda ir konkurence?

Kompānija strādā 65 gadus. Mašīnas atšķirībā no daudzām citām kompānijām nav pārrakstītas uz citām firmām. Noturēt šo līmeni ir sarežģīti. Kamēr būs tādas "Pandas", varam cīnīties tikai ar pakalpojuma kvalitāti. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā (LPPA) savulaik teicu, ka jānonāk līdz līmenim, ka svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi "apčakarēsi" valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi savu klientu. Iestājos par to, lai būtu vienāds pilsētas tarifs. Tikko atgriezos no Dublinas, kur ir noteikts vienots valsts tarifs. Par šo ideju esam cīnījušies 22 gadus, taču ir daudz lobiju, kam patīk pašreiz esošais "bardaks" taksometru nozarē.

Ja ir vienots tarifs, tad dari jebko, piesaistot klientu. Mums, piemēram, ir iespējami norēķini ar "Mobilly", klientu kartes, norēķināšanās ar banku kartēm, Wi-Fi salonā. Pievienotai vērtībai, ko dodam, ir jābūt salīdzinoši lielai, iepretim tam, ko dod citas zemo cenu segmenta kompānijas.

Iepriekš nereti izskanēja informācija par savstarpēju riepu duršanu un citām sadursmēm. Vai tās vēl ir aktuālas?

Izskaidrošu situāciju. Ļoti liela nauda tiek tērēta tūristu piesaistīšanai Rīgai, un iedomājieties, tūrists ir labi apkalpots, lidojot ar "airBaltic". Tikpat labi viņu apkalpo, aizvedot ar taksometru no lidostas uz viesnīcu, un arī tur viss ir kārtībā. Taču tad tūrists dodas uz Vecrīgu, un tad viņš redz, kas tur darās - tur nav nevienas no uzticamām taksometru kompānijām, kurām klients ir prioritāte. Tas ir ļoti skumīgi, kas tur notiek. Ja mūsu kompānijas auto aizbrauc uz Vecrīgu, tad bieži vien notiek automašīnu bloķēšanas pasākumi, vai arī, kā tas bija "BalicTaxi" gadījumā, riepu duršana. Kāpēc Vecrīgā nav nevienas klientam lojālas kompānijas, katrs pats var izdomāt. Varu pateikt, ka tur ir pietiekami spēcīgi lobiji un interešu grupas, kuras ļauj tam tā notikt. Tas notiek desmitgadēm.

Tātad var apgalvot, ka virkne taksometru kompāniju strādā, apejot likumus?

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) datiem, patlaban kopumā ir reģistrētas vairāk nekā500 taksometru kompānijas, no tām 300 ir reģistrētas ar vienu mašīnu. Valstī tika realizēta mikrouzņēmuma ideja, lai maziem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt un varētu sākt normālu startu. Taču rezultātā lielas kompānijas sāka sadalīt uzņēmumu mazos mikrouzņēmumos. Piemēram, vienai man zināmai lielai kompānijai arī bija ap 170 mašīnām līdzīgi kā mums, bet tagad tai ir tikai 33. Kompānija tika sadalīta, un tas nav darīts skaistas dzīves dēļ, bet gan lai izdzīvotu skarbās konkurences apstākļos

Tas nav tas pareizais ceļš?

Ceļam ir jābūt vienotam, visiem vienādam. Risinājums ir Autopārvadājumu likums un izmaiņas tajā, un ar to nodarbojas LPPA. Ir pārāk daudz lobiju, kas grib, lai pasākums ir nepārskatāms.

Jāsaprot, ka tarifi, ar kādiem brauc taksometru kompānijas, nevar atsvērt jaunu automašīnu iegādi. Tas ir labi, ja esi sakārtojies tik ļoti, ka vari nostrādāt pa nullēm. "BalticTaxi" kā salīdzinoši jauna kompānija skatās - ja valsts nekā citādāk nav noregulējusi, tad jāmeklē citi ceļi. Iespēja veidot mikrouzņēmumus un sadalīt lielo uzņēmumu mazos gabaliņos ir zināma veida risinājums, kurš nav ar likumu aizliegts. Tas arī tiek izmantots. Galu galā, salīdzinot ar mums, viņi ir vinnētāji. Vienīgi nezinu, vai viņi ir vinnētāji sadaļā par darbinieku lojalitāti pret uzņēmumu. Vienlaikus viņi būs ieekonomējuši kādu daļu naudas. Jāsaprot, viņus arī spiež. Viņi cenšas strādāt caurskatāmi, bet nepietiek. Ir virkne negodīgu pārvadātāju, kas mums atņem klientus. Ja visi būtu vienā līnijā, tad varētu paskatīties. RTP šo ceļu neies, jo lojālajiem vecajiem darbiniekiem ir svarīgas sociālās garantijas. Algas nav kosmiskas, taču iespējams, ka šajā nozarē esam vieni no retajiem, kas to vispār dara. Tas, ar ko var sociāli nodrošināties, strādājot kā mikrouzņēmums, ir šie 9% (likumā noteikts, ka mikrouzņēmumanodoklis patlaban ir9%). Vienlaikus tomēr ir smagi administrēt visus šos mikrouzņēmumus. Kāda grāmatvedība tad ir jātur?

Vai godīga taksometru kompānija Latvijā šādos apstākļos var izdzīvot?

Mēs izdzīvojam tikai tāpēc, ka esam savus riskus diversificējuši. Kompānijai ir pasažieru pārvadājumi ar lielas ietilpības un mazākas ietilpības autobusiem. Tāpat ir neregulārie pārvadājumi, kuros pārvadājam skolēnus, kompāniju darbiniekus. Ar šo nopelnīto naudu daļēji sedzam vieglo taksometru biznesu, cerot, ka kādreiz nozare tiks sakārtota un varēsim nopelnīt. Dublinā, piemēram, taksometra nolīgšana maksā 4,45 eiro, bet kilometra maksa - 1,36 eiro. Rīgā attiecīgi maksimālā iekāpšanas maksa ir 2,13 eiro un kilometra maksa - 0,71 eiro. Principā - uz pusi mazāk. Šādus griestus ir noteikusi Rīgas dome. Šie tarifi ir aptuveni desmit gadu veci, un degvielas cenas pa šo laiku ir cēlušās.

Otra lieta - ir tāda situācija, ka šo pakalpojuma cenu var bez jēgas pazemināt - var taču braukt arī par 10 eiro centiem kilometrā, taču tad, kad izsniedz čeku, var redzēt, ka esi braucis ar pavisam citu tarifu. Bieži tiek uzlikti impulsa paātrinātāji jeb tautā iesauktās turbīnas. Tā ir globāla problēma šai pilsētai, un to nevar sakārtot salīdzinoši ātrā laika posmā.

Kādam ir jābūt pakalpojumam, ja klients tomēr izvēlas braukt dārgāk?Piemēram, var par noteikta garuma braucienu, kurš maksās astoņus eiro, ko prasām mēs, braukt pa pieci eiro. Tas nekas, ka salonā smird, riepas nodilušas, bet es tomēr aizbraucu. Tātad nosacīti dārgajā taksometrā ir jābūt kam tādam, lai cilvēku piesaistītu braukt nākamo reizi.

Kā strādā šīs lētās taksometra kompānijas?

Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā redzamie dati uz 4.augustu rāda, ka AS "Rīgas Taksometru parks" ar 206 taksometriem ir pirmajā vietā un otrajā vietā esošai kompānijai ir 89 automašīnas. Ja paskatāmies "Lursoft" datos šīs otras kompānijas apgrozījumu un sadalām to pa mēnešiem un mašīnu skaitu, tad redzam, ka vienai automašīnai apgrozījums mēnesī ir bijis 14 latu (19,92 eiro). Rīgas domes izsniegtā licence jau vien mēnesī maksā 17 eiro. Secinājumi ir tādi - dažreiz jau skaitītāji taksometros ir ieslēgti, bet pārsvarā es aizeju pie tēvoča Vasjas un par 10 eiro to nogriežu uz tik, cik liela fiskālā atmiņa man vajadzīga. No 14 latiem es nomaksāju PVN un skaļi visiem saku, ka esmu nomaksājis nodokļus. Nav jau īsti ko vainot! Ko varētu izdarīt Valsts ieņēmumu dienests (VID)? Ja šo kompāniju pieķer, mašīnas tiek pārceltas uz citu kompāniju. Kur tad tālāk nonāk VID darbs? Nekur. Šo kompāniju noraksta un izveido jaunu, un dzīvo lieliski tālāk. Lai izbeigtu šo ārprātu, ir jābūt vai nu lielai patenta, vai licences maksai, un tad lai mazās kompānijas apvienojas. Barselonā, piemēram, informācijas centrā iedos sarakstu ar taksometru kompānijām pilsētā, un tādas pirms gadiem tur bija astoņas -katrai norādīti tarifi un valodas, kādās runā vadītājs, kā arī kā var norēķināties. Rīgā informācijas centrā tad būtu jādod grāmata -502 kompānijas. Kāds tām visām apgrozījums? Atšķirībā no tām RTP kopējais uzņēmuma apgrozījums bija 4,3 miljoni latu (6,12 miljoni eiro), un uz vienu taksometra skaitītāju sanāca ne mazāk kā 1500 eiro mēnesī. Tad ir jautājums Rīgas domei, kāpēc lojālajām, uz kvalitāti vērstām kompānijām nav nekādas privilēģijas attiecībā pret šitādiem te. Var taču organizēt izsoli -piemēram, kam būs visvairāk nomaksāto nodokļu attiecīgā periodā, saņem tiesības izmantot Vecrīgas labākās stāvvietas.

Paņemsim kā piemēru ukraiņu kompāniju "Panda Taxi". Tā jau nav kompānija, bet zvanu centrs. Ekspluatē šeit vietējo tautu ar vietējām mašīnām un uzstāda tarifu, kas nav izpildāms, bet tie cilvēki kaut kā dzīvo un krāpjas ar nodokļiem un visu citu. Tā ir izdzīvošana. Vienīgais kritērijs ir taksometru tehniskās apskates iziešana divreiz gadā.

Jaunā sasaukuma parlaments un valdība varbūt var ko mainīt?

Taksometri nevienam neinteresē. Tomēr, ja pievērstu uzmanību tam, cik tā ir nopietna sadaļa sabiedriskā transporta kontekstā, tad izmaiņas tomēr būtu. Tā ir anomālija, ja pieci jaunieši studenti var iekāpt "Pandas" taksometrā un izbraukāt lētāk uz savu tehnikumu, nekā tas būtu ar autobusu vai trolejbusu - viņiem jāpārsēžas un līdz skolai jābrauc ar diviem sabiedriskajiem transportiem. Katru rītu viņi brauc ar taksi. To var darīt tāpēc, ka taksometru kompānijas "optimizē" nodokļus un neievēro citas lietas. Tiesa gan, no šādu klientu puses viss ir vislabākajā kārtībā.

2013.gadā iegādājāties 30 jaunas "Ford" automašīnas, kas darbināmas ar gāzi. Kādi ir šī gada un nākamā gada plāni? Cik kompānijai ir ar gāzi darbināmu mašīnu?

Puse mašīnu ir darbināmas ar gāzi. Tikko iegādājāmies 17 jaunas automašīnas, un tās ir aprīkotas ar dīzeli, jo ar gāzi esam nedaudz apdedzinājušies. Gāzes kvalitāte ir problēma, jo nav nekādas normas, uz kurām balstīties. Nav īsti, kur pārbaudi veikt, un ja es to veikšu, pret ko es to attiecināšu, ja nav nekādu normu. Pēc pirmā gada saskārāmies ar problēmu, ka Latvijas tirgū esošai gāzei iekšā ir daudz minerāleļļas, un tas bojā gāzes sprauslas. Mūsu gadījumā sabojāja arī motorus. Tagad esam atraduši risinājumu, kā aizsargāties ar speciāliem gāzes nosēdfiltriem. Ik pēc 10 000 kilometru eļļa no filtra tiek nolieta. Tikai dīkstāvēs 2013.gadā uzņēmums zaudēja aptuveni 25 000 latu (35 571 eiro).

Kādi RTP ir biznesa rādītāji šogad? Vai plānojat strādāt ar peļņu?

Pērn ar taksometru biznesu kompānija nenopelnīja, bet lietas vismaz bija sakārtotas tā, lai varētu strādāt bez grandioziem zaudējumiem. Šis gads taksometru biznesā nesīs zaudējumus, jo esam veikuši nopietnus finansiālus ieguldījumus, modernizējot savas sistēmas. Pati darbība nav nesusi zaudējumus, bet ir izdarīti ieguldījumi, kuri gan ir sadalīti. Jaunu taksometru skaitītāju iegāde, jaunas programmas iegāde, jaunas planšetes un posterminālunoma. Šāda sistēma būs mums vienīgajiem Eiropā, un faktiski realizējam to kā pilotprojektu. Ar šo austriešu un latviešukopīgi izstrādāto sistēmu nepieciešamības gadījumā esam gatavi taksometru kompāniju nākotnes pilnīgai fiskalizācijai. Vācijā vairākās pilsētās, manuprāt,arī Drēzdenē, ir ieviesta taksometru skaitītājufiskalizācija. Tas nozīmē, ka katrs darījums ar skaitītāja mašīnā palīdzību nonāk valsts ieņēmumu dienesta serverī. Horvātijā taksometru bizness patlaban ir pilnībā fiskalizēts. Vācijai savukārt dots pārejas periods līdz 2017.gadam - pilnīga taksometru skaitītāju fiskalizācija. Nezinu, vai pie mums to kāds pieļaus. RTP ir gatavs šādai lietai.

Mēs gan aprīkojumu mainījām arī tāpēc, ka, lai uzbūvētu sistēmu, kurā var apkalpot ar lojalitātes kartēm, nācās mainīt taksometru skaitītājus, un, tos samainot, mums radās iespēja nākotnei, ieliekot cita veida programmu, taksometra skaitītāju fiskalizēt. Tīrie tēriņi šim projektam no pagājušā gada beigām līdz šī gada augustam ir 200 000 eiro. Tie ir ieguldīti, lai sakārtotu taksometru skaitītājus. Planšetes nerēķinu uzreiz, jo tās ir paņemtas uz nomaksu uz trim gadiem no "Latvijas mobilā telefona".

Kā tiek risināts jautājums par taksometru stāvvietu Centrālajā stacijā? Vai to joprojām var izmantot tikai "Rīgas Taksometru parks"?

Vēlos minēt vēl vienu līdzīgu piemēru. Konkurences padome mums nesen lika iedot datus par visām viesnīcām, ar kurām mums ir sadarbība. Tad viesnīcas pārstāvji tika izsaukti un izjautāti, kāpēc tās vispār ir noslēgušas līgumus ar RTP un kāpēc ne ar citām, piemēram, ar automašīnu skaita ziņā nākamajām lielākajām kompānijām. Tad viesnīcu vadība arī atbildēja - vai varam uzticēties tādam pakalpojumam, kur mēneša apgrozījums vienam taksometram ir 14 lati. Viss - jautājumu vairāk nebija.

Stacijas laukuma lieta joprojām atrodas tiesā. To uztur kungs, kurš ir melno "Mercedes" kompānijas vadītājs, kurš gan pats bīda citus priekšgalā, un viņa vārdu nesaukšu. Vajag atcerēties sākumu. Viens cilvēks ar zināmu palīdzību uzsāka tiesvedību par tiesībām iebraukt Stacijas laukuma teritorijā, jo viņam vajag brīvu pieeju taksometru stāvvietai, taču tagad tur vairs nav taksometru stāvvietas.Gribu atgādināt, ka pirms tam Centrālajā stacijā uzdarbojās tādi, kas nosauca neadekvātu cenu,neieslēdzot taksometra skaitītāju, un paziņoja - "gribiet brauciet, gribiet nebrauciet". Tā saucās "bankovka". Kompānijai, kura pārvalda šo teritoriju, tas pasākums piegriezās. Viņi jautāja, vai vēlamies nodrošināt pakalpojumu, un noslēdzām līgumu, taču gadu netikām Stacijas laukumā strādāt, jo netikām iekšā. Ņēmām klientus stacijā stāvošo taksometru aizmugurē, jo tuvāk netikām laisti. Tad tika izveidota pašreiz esošā piebrauktuve. Kad jautājums tika sakārtots, tad gan vēl tur iepriekš stāvējušie taksometru vadītāji ar savām mašīnām bloķēja gan iebrauktuvi, gan izbrauktuvi, jautājums tika atrisināts pārrunu ceļā ar policijas palīdzību.

Kā tad tālāk šo jautājumu risināsiet? Tiesā?

Latvijā ir tā problēma, ka ir pārāk daudz pērkamu cilvēku, jautājums ir tikai cenā. Tas ir nožēlojami. Nezinu, kur cilvēki to naudu liks. Iedomājieties, kādiem ir jābūt draugiem, lai salīdzinoši vienkārša lieta par taksometru stāvvietu nonāktu Satversmes tiesā, kura norādīja, ka Satiksmes ministrijai un Rīgas domei jāpievērš uzmanība, vai šajā sfērā viss ir kārtībā. Tagad tiesneši ieraugot, ka lieta bijusi Satversmes tiesā, pārbijušies līdz ārprātam. Stāvvietas iznomātāji vairākas tiesas prāvas irpārliecinoši vinnējuši.

Kā vērtējat aplikāciju izmantošanu, izsaucot taksometrus? Vai paši esat gatavi izmantot šādas metodes? Iepriekš skaidrojāt, ka "Rīgas Taksometru parks" piesardzīgi vērtē aplikāciju "Taxify", kas ļaus ar viedtālruni izsaukt taksometru, neizmantojot dispečera pakalpojumus.

Mums jau arī pašiem ir sava aplikācija "RedCab". Mēs fiksējām, ka Londonā, zvanot pa attiecīgu numuru, klients tiek savienots nevis ar dispečerdienestu, bet pēc bāzes stacijām tiek noteikts tuvākais taksometrs un klients tiek savienots ar vadītāju. Pirms trim gadiem vēlējāmies izveidot ko līdzīgu, un pēc mūsu lūguma kompānija "Optum Plus" radīja aplikāciju, kura ar GPS identificē klienta atrašanās vietu un nosaka tuvāko adresi, kur atrodas taksometrs un attiecīgi tā vadītājam tiek dots signāls. Galvenā doma - lai taksometru var izsaukt ar vienu pogas spiedienu. Šī aplikācijas ir pieejama angļu, krievu, latviešu un lietuviešu valodā. Šo aplikāciju pagaidām gan izmanto šaurs klientu loks. Pagaidām šo produktu neesam skaļi reklamējuši, jo tas iziet testa periodu. Vienlaikus varu teikt, ka tiem, kas izmanto šo aplikāciju, tā patīk. Tāpat ir iespēja izsaukt taksometrus ar aplikāciju "Clicktaxi", tur gan tiek piedāvāts izvēlēties taksometru no dažādām taksometru firmām.

Kad aktīvāk sāksiet piedāvāt savu aplikāciju? Vai varbūt apsverat domu piedāvāt savus pakalpojumus ar citu aplikāciju palīdzību?

Mūsu aplikāciju nevajag modernizēt, tā gaida momentu, kad varētu plašāk reklamēt. Reklāmai nepieciešams pietiekami daudz naudas, un es nedomāju, ka tūlīt visi metīsies saukt taksometrus, izmantojot aplikāciju. Te ir cita lieta - visiem jau visu vajag par velti. Mēs gribam piedalīties aplikācijās, kurās ir pārredzamas kvalitātes normas - pakalpojums kā tāds. Piemēram, "Clicktaxi" - te ir pieejamas vairākas taksometru kompānijas, taču mēs cenu un kvalitātes ziņā neesam vienā kategorijā ar "Pandu" vai "Alviksa". Man vairākkārt ir zvanījuši no kompānijas "Taxify" ar piedāvājumu tikties un sadarboties. Somi arī nākuši ar savām viedtālruņu aplikācijām. Viņiem jau esam vajadzīgi mēs, nevis mums viņi. Ja viņu aplikācijā nav Rīgas lielāko kompāniju, tad kas tā par taksometru aplikāciju!? Vienlaikus visi grib nopelnīt, bet kāds ir tas gala produkts, ko saņem pasažieris, tas lielākoties neinteresē.

Noslēgumā - kad taksometru bizness tiks sakārtots?

Ja nozari sakārtos, būs ļoti daudz zaudētāju, jo ir kaudze ar finansiāliem strautiņiem, kas satek vienā lielā kasē, un nav svarīgi, kur tā atrodas. Lai izmainītu Autopārvadājumu likumu, tam jāiziet caur Saeimu vairākos lasījumos, un tur strādā lobētāji. Viens no tiem atkal ticis Saeimā iekšā. Svarīgāk ir - nevajag atslābt.

Informācijai:

"Rīgas Taksometru parks" pērn strādāja ar 6,2 miljonu eiro apgrozījumu un 409 512 eiro peļņu.

Šogad "Rīgas Taksometru parks" investējis aptuveni 60 000 eiro jaunos taksometros - divos "Ford Tourneo Custom" minibusos, kuri ir speciāli aprīkoti, lai varētu pārvadāt cilvēku ratiņkrēslā.

"Rīgas Taksometru parks" pērn iegādājies 30, bet iepriekšējo gad 50 jaunas "Ford S-MAX" automašīnas, kas darbināmas ar gāzi.

Foto: iAuto