2015.gadā starp Latvijas kultūrvēsturiskajiem reģioniem proporcionāli lielākais CSNg skaits, ko izraisījis neapdrošināts auto, bijis Latgalē – 2,21% no visiem negadījumiem, bet starp novadiem – Ciblas novads, kur katrs trešais CSNg pērn izraisīts ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

“LTAB apkopotā statistika liecina, ka 2015.gadā 1,14% no visiem CSNg izraisīti ar transportlīdzekli, kam nav bijusi OCTA, savukārt 2014.gadā šādu negadījumu skaits bija 1,42%,” stāsta LTAB valdes loceklis Juris Stengrevics, piebilstot, ka pēc apdrošinātāju aplēsēm kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 1,5%.

Pēdējos divos gados starp Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem salīdzinoši vismazāk CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli izraisīti Rīgā (1,09% - 2014.gadā; 0,90% - 2015.gadā). Straujākais neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto negadījumu skaita samazinājums ir vērojams Vidzemē, kur 2015.gadā tādu bija 1,09%, pretēji 1,80% gadu iepriekš. Savukārt lielākais CSNg skaits, kas izraisīts ar auto bez OCTA, gan pērn, gan aizpērn reģistrēts Latgalē – attiecīgi 2,21% un 2,26%.

“Ja salīdzinām Latvijas novadus, tad pērn negatīvā nozīmē jāizceļ Ciblas novads, kur katrs trešais CSNg izraisīts ar neapdrošinātu auto. Liels neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto negadījumu īpatsvars bijis arī Kārsavas novadā (18,52%), Aknīstes novadā kā arī Pāvilostas novadā (16,67%),” skaidro J.Stengrevics, piebilstot, ka Pāvilostas novads negatīvi izcēlies arī 2014.gadā, kad tur fiksēti pat 25% negadījumu, kas izraisīti ar auto bez OCTA polises.

J.Stengrevics atgādina, ka, ja CSNg ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu, cietušajiem radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču pēcāk zaudējuma summa regresa kārtībā tiks piedzīta no CSNg izraisītāja – neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja.

Foto: Publicitātes attēls