Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) jaunākie dati liecina, ka šogad autovadītājiem aktualizējušās problēmas ar vējstikliem. No šī gada sākuma līdz jūlija beigām pieteikto bojāto vējstiklu skaits ir gandrīz par 20% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, visvairāk atzīmējot ceļa posmu Jelgavas un Lietuvas virzienā. Šogad šo problēmu izteiktāk izjūt arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur BALTA māsas kompānija „RSA Kindlustus” izmaiņas novēroja jau šī gada pirmajos divos mēnešos, kad pieteikto bojāto vējstiklu skaits bija dubultojies, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Lai arī vējstiklu bojājumu skaits šogad ir palielinājies, BALTA dati liecina, ka šie bojājumi ir saglabājuši savu proporcionālo daļu kopējā negadījumu ainā. Neskaitot vējstiklu bojājumus, atlīdzības izmaksātas par sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem negadījumiem. Kā liecina BALTA dati, 2013.gadā līdz jūlija beigām no kopējā KASKO atlīdzību pieteikumu skaita gandrīz ceturtdaļa pieteikto gadījumu ir tieši vējstiklu bojājumi. Arī 2012.gadā pieteikto vējstiklu negadījumu apjoms ir līdzīgs - 24%.

Foto: iAuto.lv

Kā liecina BALTA māsas kompānijas „RSA Kindlustus” pieredze Igaunijā, šī problēma ir saasinājusies arī mūsu kaimiņvalstī – šī gada pirmajos divos mēnešos pieteikto bojāto vējstiklu skaits ir dubultojies. Igaunijā no kopējā KASKO atlīdzību pieteikumu skaita 35-40% pieteikto gadījumu ir vējstiklu bojājumi. Īstenojot videi saudzīgu politiku, apdrošinātājs „RSA Kindlustus” Igaunijā apmēram 10% gadījumu bojātos vējstiklus remontē, lai nevajadzētu izmantot pilnīgu vējstikla nomaiņu, tādejādi ietaupot gan laiku, gan līdzekļus.

„Visbiežāk vējstiklu bojājumi tiek fiksēti pavasarī un vasaras sākumā, kad pēc ziemas perioda mainās ceļa seguma struktūra. Šajos gadījumos no garām vai priekšā braucošās automašīnas tiek pacelti akmeņi, kas trāpa otra transportlīdzekļa priekšējā vējstiklā. Bieži vien tie ir nelieli akmentiņi, kuri nelielas plaisas, kas netraucē vadītājam ceļa redzamībai un dalībai satiksmē, taču bojā estētisko izskatu un ar laiku var novest pie nopietnākiem stikla bojājumiem, piemēram, ziemā plaisās var iekļūt ūdens un sasalstot nopietni sabojāt stiklu. Šādi negadījumi notiek arī vasarā uz grants seguma ceļiem un ceļa remonta posmos, tāpēc autovadītājus aicinām izvēlēties apstākļiem drošu pārvietošanās ātrumu, īpaši remonta norises vietās,” skaidro BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Izvērtējot pieteikto gadījumu skaitu dažādos Latvijas ceļu posmos, var secināt, ka vējstiklu bojājumi vienlīdz bieži tiek reģistrēti visos Latvijas reģionos, tomēr ceļa posmos Jelgavas un Lietuvas virzienā iegūto vējstiklu bojājumu skaits ir aptuveni par 20% lielāks nekā citur.

BALTA izmaksāto atlīdzību summa par vējstiklu bojājumiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, ir pieaugusi par 29%, bet pieteikto gadījumu skaits šajā laikā ir pieaudzis pat 20%. Pērn pirmajos septiņos mēnešos par vējstiklu negadījumiem atlīdzību apjoms sasniedza 220 047 latus, bet šogad attiecīgajā periodā izmaksāti 283 182 lati.