Klātesošie vienojās, ka, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu valsts autoceļu sakārtošanai, nepieciešams aktualizēt Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020.gadam, ar izpildes termiņu 2014. līdz 2023.gadam, kā arī izveidot skaidru rīcības programmu valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai. Tādējādi plānots izstrādāt valsts ekonomiskajām iespējām atbilstošu, pastāvīgu un prognozējamu autoceļu jomas finansēšanas modeli, meklējot alternatīvus finansējuma avotus vai palielinot līdzekļu piešķiršanas apjomus no valsts budžeta.

"Pateicoties Eiropas Savienības finansējumam situācija nedaudz uzlabojas, tomēr šo līdzekļu nepietiek, lai valsts spētu sakārtot savu svarīgāko infrastruktūru – vietējos un reģionālos ceļus. Šobrīd ekspertu darba grupa, kurā ir vairāku ministriju, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, strādā pie ilgtspējīga ceļu finansēšanas modeļa izveides un priekšlikumiem. Rezultātā ar šo piedāvājumu vērsīsimies valdībā," atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Tāpat sēdes laikā tika informēts par ceļu projektēšanas un būvniecības darbu kvalitātes paaugstināšanu 2016.gada sezonā. Latvijas Valsts ceļi (LVC) informēja, ka realizē kvalitātes uzraudzību gan visā būvniecības procesā, gan ceļu objektu būvniecības noslēguma posmā. Tā, piemēram, 2015.gadā veiktas 21 866 kvalitātes pārbaudes, savukārt 2016.gadā jau ir veiktas 3 000 pārbaudes. Klātesošie akceptēja LVC veiktos pasākumus ceļu projektēšanas un būvniecības darbu kvalitātes paaugstināšanai.

Savukārt, lai uzlabotu situāciju un atvieglotu ceļu lietotājiem interesējošās informācijas atrašanu, SM pārstāvji ierosināja LVC sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un Latvijas autoceļu uzturētāju izveidot vienotu, ceļu lietotājiem draudzīgu platformu. Plānots, ka līdz rudenim iesaistītās puses kopīgi izstrādās priekšlikumus tiešsaistes platformas izveidei, kas atspoguļotu ar ceļu lietošanu saistītu informāciju, piemēram, par stāvlaukumiem un atpūtas vietām, būvobjektiem un satiksmes ierobežojumiem, izmantojot interaktīvās kartes un citus iespējami parocīgākus veidus.

Padomes sastāvā ietilpst pārstāvji no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs", Latvijas Ceļinieku asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" un Publiskās un privātās partnerības asociācijas. Padomes sastāvā iekļauti arī plānošanas reģionu pārstāvji.

Foto: SM