Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis.

Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 000 eiro mēnesī. Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis norāda, ka pašvaldības ietaupījums būtu no 15 000 līdz 20 000 eiro, bet projekts iestrēdzis.

"Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no Ekonomikas ministrijas (EM) saules paneļu izvietošanai, taču "Sadales tīklam" šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā," skaidro Zīmelis.

Preiļu domes iecerētajām saules paneļu elektrostacijām vajadzīga jauda virs viena megavata. Pieņemot, ka "Sadales tīkls", visticamāk, nedotu saskaņojumu, jo Preiļiem atvēlētā komercjauda ir gandrīz nulle, pašvaldība nav pat prasījusi tehniskos noteikumus un nepērk saules paneļus. Zīmelis skaidro, ka pašvaldība nevar veikt investīcijas, ja saprot, ka šo projektu realizācija iespējamība ir ļoti maza. Tas var draudēt ar soda naudām.

Savukārt "Sadales tīklam" ir limits, cik daudz ar saules paneļu elektrostacijām saražoto elektrību iespējams uzņemt kopējā sistēmā. To nosaka transformatoru apakšstaciju kapacitāte. Preiļu gadījumā to griesti sasniegti jau šobrīd. 

Kā "TV3 ziņām" norādīja "Sadales tīkla" attīstības direktors Jānis Kirkovalds, daudzi vēlas ražot vairāk elektrības nekā viņiem nepieciešams, un tas var noslogot infrastruktūru. Kirkovalds norāda, ka salīdzinājums būtu ar Brīvības ielu Rīgā, kur varētu izbūvēt papildus jaunu joslu, taču VEF tilts nespēj laist cauri vairāk kā tikai vienu joslu. 

"Līdzīgi ir arī ar elektrību. Ja visi tagad ražos elektrību, tā sanāk vienā punktā un nosprūst, tālāk padot nevar, jo nav šīs iekārtas pretim," skaidro Kirkovalds.

Arī EM, kas aktīvi rosinājusi veidot saules paneļu elektrostacijas, atzinusi, ka zaļās enerģijas bums izrādījies lielāks, nekā prognozēts, problēma tiešām ir, un komercprojektu pieteicēji var vilties ar ilgu gaidīšanu rindā. EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns pauda, ka infrastruktūra ir ar zināmiem ierobežojumiem, ko nosaka fizikas likumi, un attiecīgi pretī var paņemt to, ko var pārvadīt.

Kā vēstīja "TV3 ziņas", Preiļi nav vienīgā pašvaldība, kur šobrīd jau izsmeltas vai drīz beigsies visas brīvās jaudas saules paneļu elektrostaciju ražotās elektrības uzņemšanai sistēmā. Tūlītēja risinājuma visiem neesot. Ir vajadzīga "Sadales tīkla" apakšstaciju modernizācija. Piemēram, vienas slēgiekārtas pārbūve mazā pilsētā vai laukos maksājot 0,5 miljonus eiro. Lielākās pilsētās būtu vajadzīgs pat būvēt jaunus transformatorus, kur izmaksas vienam būs ap miljonu eiro.

Kā norāda Kirkovalds, ja vajadzētu palielināt brīvās pieejamās jaudas tieši pieslēguma pārvades sistēmai, tad tās būtu nesamērīgas investīcijas. Tās beigās uzgultos visiem tarifa maksātājiem visā valstī. Tiem, kas gribētu ģenerēt, tiktu mazāk ietekmēti nekā tie, kas patērē enerģiju. 

Februāra sākumā bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" saņems 80 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma. Nauda domāta elektrotīkla attīstībai un sagatavošanai nākotnes izkliedētās ģenerācijas plūsmām. EM solot piesaistīt vēl citus fondus, lai uzlabotu infrastruktūru vietās ar jaudas deficītu.

"Sadales tīklā" norāda, ka ir iespēja stāties rindā uz brīvi ģenerējamām jaudām un varbūt parādās kāda cerība, piemēram, kāds atsakās vai arī divu mēnešu laikā pēc tehnisko noteikumu saņemšanas nav virzības projektā, tiek atņemta rezervētā jauda un to saņem rindā nākamais.

Saules paneļu elektrostaciju pieslēgšanas rindā pieteikumus izskata to ienākšanas secībā. Jaudu rezervācija neattiecas uz mikroģenerāciju jeb elektrības ražošanu pašpatēriņam mājsaimniecību līmenī ar jaudu līdz līdz 11,1 kilovatam.
Publicēta: 06.07.2022 21:18

Foto: Pexels.com