"Mēs neesam mierā ar to [tarifu projektu], ko mēs esam iesnieguši, it īpaši attiecībā uz zaļās ģenerācijas komponenti," stāstīja Jansons, uzsverot, ka gan AST tarifa metodoloģijas apspriešanā, gan tarifa iesniegšanas procesā "Sadales tīkls" vairākkārt ir norādījis, ka arī uz to ir jāattiecina zaļā komponente, lai tālāk "Sadales tīkls" šo pašu zaļo komponenti varētu attiecināt uz zaļās enerģijas ražotājiem.

Jansons skaidroja, ka ir transformatoru apakšstacijas, kuru jaudas nosacīti dalās "Sadales tīkla" patēriņa jaudās un rezerves jaudās. Uzņēmums ir lūdzis AST uz rezerves jaudām attiecināt zaļo komponenti, jo tās faktiski tiek turētas zaļās enerģijas ražotājiem, un vairākās apakšstacijās viņi šīs jaudas jau izmanto. Piemēram, Priekulē lielākā daļa no apakšstacijas jaudas tiek turēta tikai zaļās enerģijas ģenerācijai.

"AST mums spītīgi par šīm apakšstacijām piestāda pilno tarifu - 16 eiro par kilovatu gadā. Mums nekas cits neatliek, kā šo summu piestādīt tālāk šiem zaļās enerģijas ražotājiem. Mums neliekas, ka tas ir pareizi, un mēs gribam, lai AST arī mums piemēro zaļo komponenti," teica Jansons.

Viņš skaidroja, ka runa ir par saules parkiem, kuri enerģiju ražo komerciāliem mērķiem, un tā nav mikroģenerācija un enerģijas ražošana pašpatēriņam.

"Pašlaik zaļās komponentes maksa ir 2,48 eiro par kilovatstundu (kWh) gadā, ja nemaldos. Tas, kas mūsu tarifā tālāk būtu jānodod no AST, ir 16 eiro par kWh gadā. Starpība ir gandrīz septiņas reizes. Mēs gribam nonākt pie 2,4 eiro vai tuvu tam," stāstīja Jansons.

Kā ziņots, AST un "Sadales tīkls" ir pieteikuši iespaidīgus elektrības pārvades tarifu palielināšanas plānus, kas izsaukuši satraukumu sabiedrībā, tāpēc politiķi apņēmušies nodrošināt tajos izmaiņas.

Abiem uzņēmumiem līdz 20.decembrim ministru prezidentam jāiesniedz pārstrādāti tarifu projekti.

Foto: iAuto.lv