Rekreācijas centrs “Vīķi”, kas nodrošina ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, atrodas līdzās autoceļam Mazsalaca - Staicele. Te stāsta, regulāri nākas sazināties ar ceļa uzturētāju, lūdzot to nogreiderēt. Bet vienā no pēdējiem šādiem zvaniem saņēmta atbilde, ka tam nepieciešams vākt iedzīvotāju parakstus.

Irita Grāvere, rekreācijas centra “Vīķi” valdes locekle: "Piedošanu, šī nav kaut kāda privāta viensēta. Šeit ir aprūpes centrs. Dienestu mašīnas, neatliekamā palīdzība – kāda runa par dienestu paspēšanu laikā, kāds ir ceļš? Darbiniekam bez maz jāņem zilā lapa, jo viņš transportlīdzeklī nevar nosēdēt, jo sit cauri muguru." Irita Grāvere stāsta, centra darbinieki arī zvana klientu ģimenēm, kad ceļš ir kaut cik izbraucams un saka, ka tagad var braukt ciemos pie saviem tuviniekiem. Bet pašiem darbiniekiem šo ceļu nākas mērot ik dienu.

Elīna Žīgure, rekreācijas centra “Vīķi” darbiniece: "Es vecajā gadā biju zvanījusi divas reizes. Jaunajā gadā pēdējo reizi, kad zvanīju, bija 2. janvāris. Uz ko atbilde man bija: “Šodien jau par šo ceļa posmu saņēmu zvanu,tas ir reģistrēts un nodots ceļu uzturētājiem”. Es, protams, saprotu, ka cilvēks, ar ko es runāju, nav lietas kursā, kāds ir šis ceļš. Es to arī viņam paskaidroju, ka es saprotu. Viņš man cenšas ieskaidrot, ka nav atbilstoši laika apstākļi. Es uzdodu jautājumu: “Kad tad būs?” – “Ja būs tādi, tad arī greiderēsim”, bet rezultātu nekādu. Elīna Žīgure, kura ik dienu no mājām Staicelē brauc uz Vīķiem, pauž, ja ceļš tiktu pienācīgi apsekots un uzturēts, tad šo posmu varētu izbraukt 10 minūtēs, bet šobrīd ceļā jāpavada vismaz 20 minūtes pa bedrēm vien. “Šis ir Vīķu krustojums, kur aiziet uz Mazsalacu, Aloju un Staiceli – šāda te bedre.

Izskatās, ka iebraukusi smagā mašīna. Ceļš vakarā nebija tīrīts. Bedre pāri potītei. Ja tur ir apsnidzis un iebrauc ar vieglo mašīnu, tad diezvai tur kaut kas labs ir.” Pa ceļu ik dienu pārvietojas arī uzņēmumu kravas mašīnas un lauksaimniecības tehnika. Netālu atrodas arī mototrase, kur norisinās ne vien vietējā, bet arī Latvijas un starptautiska mēroga sacensības. Pa šo ceļu brauc arī tūristi, stāsta Vīķu iedzīvotājs un Līciema mototrases valdes loceklis Mārcis Straume. Arī viņš vairākkārt “Latvijas valsts ceļiem” ziņojis par ceļa stāvokli. Mārcis Straume, Vīķu iedzīvotājs, Līciema mototrases valdes loceklis: "Bija somu tūristi, ar kemperi brauca.

Viņa saka, ja būtu zinājuši, ka tas ceļš ir tāds, tad viņi nebūtu braukuši. Viņus vilināja tas, ka no Igaunijas puses ir uzliets asfalts. Šeit mums galvenais ceļš, bet asfalta nav. Šī ir tā vieta, kur vienkārši nevar izbraukt normālos apstākļos. Tas nav saprotams, kā var vispār neko nedarīt. Ceļš ir diezgan noslogots. Zvanot uz kontakttālruņiem, viņi saka, ka “šis jau nav lielas nozīmes ceļš, tur jau nav tā satiksme tik liela. Neviens te nav izvērtējis, to es varu pateikt." Tāpat pēdējos gados uz ceļa tā sliktā stāvokļa dēļ novēroti negadījumi. Mārcis Straume pagājušā gada pavasarī rakstīja iesniegumu par nepieciešamību uz autoceļa Mazsalaca - Staicele uzklāt asfalta segumu.

Par to parakstījās arī vairāk nekā 900 iedzīvotāju no Vīķiem, Mazsalacas, Alojas un citi, kuriem nākas pa šo ceļu braukt. Bet ne asfalta segums, ne citi būtiski remontdarbi šeit joprojām nav plānoti. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” komunikācijas daļas rakstisks komentārs: “Autoceļam V163 [Mazsalaca-Staicele] nav plānoti kapitālieguldījumi un tas nav iekļauts “Vietējās sasniedzamības uzlabošanas valsts autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2027. gadam”, jo tas neatbilst stratēģijā izvirzītajam vietējo autoceļu mērķim – nesavieno pagasta centru ar savu novada centru. Pēdējos 25 gadus valsts autoceļiem pieejamais finansējums nav bijis pietiekams, tāpēc būvdarbi tiek veikti prioritārā secībā. Autoceļš arī nav iekļauts pašvaldībām nododamo autoceļu sarakstā.” “Latvijas Valsts ceļi” norāda, ka autoceļš tiek uzturēts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli, ņemot vērā pieejamo finansējumu.