“Arī iepriekšējos gadus negadījumi bez OCTA visbiežāk tika konstatēti tieši Latgalē,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izņēmums bija 2016.gads. Lai arī statistiski neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg skaits Latgalē pieaudzis nebūtiski (no 1,65% uz 1,67%), tomēr 2017.gadā šis reģions atkal kļuvis par līderi.

Viszemākais ar neapdrošinātu transportlīdzekli izraisīto CSNg īpatsvars 2017.gadā bijis Vidzemē - 0,6% pērn pret 1,99% gadu iepriekš. Tāpat samazinājums vērojams Kurzemes (0,96% 2017.gadā pret 1,37% - 2016.gadā) un Zemgales (1,51% 2017.gadā pret 1,61% - 2016.gadā) reģionos, kā arī Pierīgā (1,27% 2017.gadā pret 1,33% - 2016.gadā).

Tikmēr negatīva statistika pirmo reizi vairāku gadu garumā vērojama Rīgā. “Ja laika posmā no 2014. - 2016.gadam galvaspilsētā ar neapdrošinātu transportlīdzekli izraisīto CSNg īpatsvars bija zem 1%, turklāt gadu no gada bija vērojams kritums, tad pērn šādu CSNg īpatsvars sasniedzis 1%,” informē J.Abāšins.

2017.gadā Latvijā 1,08% no visiem CSNg izraisīti ar transportlīdzekli, kam nav bijusi OCTA. Gadu iepriekš šādu negadījumu skaits bija 1,28%, bet 2015.gadā - 1,38%. Pēc LTAB aplēsēm kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 1,5%.

“Ja CSNg ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu, cietušajiem radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču vēlāk zaudējumu summa regresa kārtībā tiks piedzīta no CSNg izraisītāja - neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka sods par neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu ir līdz 120 EUR, kā arī 2 pārkāpumu uzskaites punkti gadījumā, ja pārkāpumu fiksē ceļu policijas ekipāža.

Foto: Ilustratīvs attēls/Youtube.com