Valdības lēmums pacelt autogāzes akcīzes nodokli ir nepamatoti sasteigts un tas ne tikai negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, bet arī pasliktinās Latvijas pilsētu gaisa kvalitātes rādītājus, jo autogāze ir videi draudzīgs produkts, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda "Eko gāzes" pārstāvis Andrejs Laškovs.

Viņš uzsver, ka šašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodoklis veido tikai nelielu procentu no kopējiem valsts naftas produktu akcīzes ieņēmumiem. Akcīzes palielinājums ietekmēs ne tikai privātos patērētājus, bet arī ražotājus. Daudzi Latvijas ražotāji izmanto autogāzi, kas nozīmē, ka palielināsies uzņēmumu tiešās izmaksas, kas rezultēsies produkcijas cenu kāpumā.

Uzņēmējs norāda, ka pēc savām fizikālajām īpašībām un sastāva autogāze četrreiz mazāk piesārņo gaisu un pilsētas notekūdeņus nekā benzīns un dīzeļdegviela. "Mūsuprāt, šis lēmums ir nepamatoti sasteigts un iespējams, ka nav tikuši izvērtēti iespējamie ieguvumi un riski no šādas likuma normas ieviešanas," uzsver "Eko gāze" pārstāvis.

Autogāze nesaturot smagos metālus. Esošā autogāzes tirgus izaugsme sekmējusi automašīnu gāzes izplūdes toksiskuma samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabojumu. Attiecīgi tiek runāts ne tikai par autogāzes ekonomiju, bet arī par Rīgas gaisa kvalitāti, kura jau pašlaik pārsniedz vairākas ES normas, kas var rezultēties ar iespējamām ES soda sankcijām.

Kā ziņots, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) uzskata, ka strauja nodokļu paaugstināšana autogāzei nebūtu labākais risinājums pašreizējā situācijā, jo ieguldītās investīcijas ir jāatpelna gan tirgotājiem, gan autobraucējiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Viņš skaidroja, ka, pamatojoties uz pašreizējo autogāzes akcīzes nodokļa likmi, pēdējo gadu laikā daudzi patērētāji ir ieguldījuši būtiskas investīcijas sava autotransporta aprīkošanā ar gāzes iekārtām. Tas esot saistīts gan ar benzīna un dīzeļdegvielas cenu pieaugumu pasaulē, gan ar kopējo Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, kas būtiski atšķiras no daudzām Rietumeiropas valstīm.

Sekojot pieprasījumam un rēķinoties ar pašreizējo nodokļu politiku, arī daudzi tirgotāji ir aprīkojuši degvielas uzpildes stacijas (DUS) ar autogāzes iepildīšanas iekārtām un pilnveidojuši autogāzes pakalpojumu servisu. "Šīs investīcijas noteiktā laika periodā ir jāatpelna gan tirgotājiem, gan patērētājiem," uzsver Stirāns.

Kā ziņots, valdībā šonedēļ tika atbalstīts arī priekšlikums pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei. Pasākuma ietekme ir 2,8 miljoni latu. Tiks izskatīts arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums tālākam pakāpeniskam likmes pieaugumam, vienādojot to ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), ņemot vērā, ka visām ministrijām bija dots uzdevums sniegt priekšlikumus izmaiņām budžeta ieņēmumos, EM izvērtēšanai un detalizētākiem aprēķiniem Finanšu ministrijai bija piedāvājusi vairākus priekšlikumus 2014.gada budžeta ieņēmumu izmaiņām, tostarp, ņemot vērā Ministru kabinetā apstiprināto "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" un tajā noteikto mērķi samazināt energoresursu importu no trešajām valstīm, kā arī veicināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošu, Ekonomikas ministrija bija aicinājusi Finanšu ministriju veikt detalizētus aprēķinus un izvērtējumu par iespējām pakāpeniski mainīt akcīzes nodokli autogāzei, kas šobrīd ir ievērojami zemāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam.

"Mūsu priekšlikums būtu to īstenot pakāpeniski, lai neatstātu tūlītēju būtisku ietekmi uz autogāzes gala cenu, un šos papildu ieņēmumus budžetā prioritāri novirzīt energoefektivitātes pasākumiem, īpaši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas līdzfinansēšanai, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu, nodrošinot mājokļu siltināšanas atbalsta nepārtrauktību starp ES fondu plānošanas periodiem," skaidroja ministrijā.