Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, likuma izmaiņas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu.

Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā.

Apdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem.

Pilnveidotais regulējums attieksies arī uz ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju, ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama.

Līdz šim apdrošinātājs regresa prasību tiesā varēja sniegt, ja negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs desmit dienu laikā apdrošinātājam nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu un nav sniedzis nepieciešamo informāciju.

Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu praksē konstatētos gadījumus, kad normas par regresa prasības iesniegšanu tiek piemērotas formāli, ļaujot prasību celt arī gadījumos, kad nav iesniegts saskaņotā paziņojuma otrs eksemplārs, taču apdrošinātāja rīcībā ir visa tam nepieciešamā informācija un nav šaubu par negadījuma apstākļiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Apdrošinātājam, tāpat kā līdz šim, saglabājas pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību tikai tādos gadījumos, kad tas, balstoties uz pieejamo informāciju, ir pārliecinājies par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un nodarīto zaudējumu apmēru. Taču, ja kāda no ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām apzināti vai ilgstoši nesniedz apdrošinātājam tā pieprasīto informāciju, tas nevar būt par pamatu tam, ka negadījumā cietusī trešā persona ilgstoši nesaņemtu apdrošināšanas atlīdzību.

Izmaiņas likumā arī rosinātas, ņemot vērā Satversmes tiesā šī gada septembrī ierosināto lietu par zaudējumu piedziņu regresa kārtībā gadījumos, kad apdrošinātāja rīcībā nav visas informācijas par notikušā apstākļiem, taču apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta.

Foto: Ilustratīvs attēls