Valdība 29.septembrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz par 30% samazināt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) atlīdzības apmēru gadījumos, kad persona transportlīdzekļa remonta vietā izvēlas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaidrā naudā.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka grozījumi likumā paredzēti, lai samazinātu gadījumu skaitu, kad, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, notiek tīša un apzināta komersanta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, veicot bojātā transportlīdzekļa remontu.

Nolūkā veicināt nodokļu maksāšanu par transportlīdzekļu remontu, ir izstrādāti grozījumi OCTA likumā, piemērojot zaudējuma aprēķinā norādītās summas samazinājumu par 30%, kas izmaksājama personai, gadījumos, kad tā transportlīdzekļa remonta vietā izvēlas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaidrā naudā. "30% aptuveni atbilst darba spēka nodokļa izmaksām kopējās pakalpojuma izmaksās. Kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu veido darba spēka izmaksas un transportlīdzekļa remontam nepieciešamo rezerves daļu un materiālu izmaksas. Pēc Auto asociācijas sniegtajiem datiem, 2014.gadā vidējais krāsošanas darbu un mehāniķa darbu īpatsvars tāmē sastādīja 30% no tāmes kopsummas," skaidro FM.

Vienlaikus spēkā paliek līdzšinējā kārtība, ka, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību naudā, atlīdzība tiek samazināta par aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu. "OCTA likuma grozījumu iespaidā radītais indivīdu tiesību ir ierobežojums ir attaisnojams, jo grozījumu mērķis ir veicināt godīgu komercdarbības vidi transportlīdzekļu remonta nozarē, lai samazinātu to komersantu skaitu, kas izvairās no nodokļu nomaksas, tādējādi nodarot kaitējumu valsts budžetam un negatīvi ietekmējot sabiedrības labklājības līmeņa attīstību. Šādu mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, jo, kā redzams, līdzšinējie centieni, tostarp, 2011.gadā veiktie grozījumi OCTA likumā saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaidrā naudā, nav sasnieguši plānoto mērķi iecerētajā apmērā. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksu skaidrā naudā skaits gandrīz četru gadu laikā ir sarucis tikai par 12,33%, un gadījumu skaits, kad komersanti nozarē izvairās no nodokļu nomaksas joprojām ir ievērojami augsts," klāsta FM.

Tāpat ministrijā uzsver, ka gadījumā, ja apdrošināšanas atlīdzības izmaksas gadījumā, transportlīdzeklis ir saremontēts, personai likumā ir noteiktas tiesības, uzrādot maksājumu apliecinošu dokumentu, saņemt samaksāto starpību par transportlīdzekļa remontu atpakaļ, kā rezultātā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pilnā apmērā atbilstoši zaudējumu aprēķinā norādītajam.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2016.gada sākumā automobiļu apkopes un remonta nozarē darbojās 5019 nodokļu maksātāji, no tiem 3500 ir juridiskās personas, 1094 ir PVN maksātāji un 1737 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Atbilstoši Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja datiem transportlīdzekļu bojājumu kopējā atlīdzību summa pērn bija 25,5 miljoni eiro.

Likuma grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Plānotajām izmaiņām aprēķināta pozitīva fiskālā ietekme uz 2017.gada budžetu 330 000 eiro apmērā.

Foto: iAuto.lv

Foto: iAuto.lv