Notiks autovadītāju izglītošana par Bonus – Malus un tā ietekmi uz OCTA cenu

Foto:
LTAB | 20.08.2013

Bonus – Malus sistēma tika izveidota ar mērķi diferencēt autovadītājus pēc to apdrošināšanas vēstures, nosakot katra autovadītāja riska pakāpi.

Lai informētu autovadītājus par Bonus Malus sistēmu un Bonus Malus klasēm, kā arī, lai skaidrotu kādi faktori ietekmē Bonus Malus klasi, kā notiek Bonus Malus klases pārrēķins un kā tas var ietekmēt OCTA cenu, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) rīkos sociālu drošības kampaņu „Lielāks - labāks”. LTAB valdes priekšsēdētajs Juris Stengrevics skaidro, ka Bonus – Malus klase un no tās izrietošā OCTA cena ir cieši saistīta ar ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu, līdz ar ko Bonus-Malus jautājums katram autoīpašniekam ir aktuāls ne tikai no informatīvā, bet arī drošības aspekta.

Bonus – Malus sistēma tika izveidota ar mērķi diferencēt autovadītājus pēc to apdrošināšanas vēstures, nosakot katra autovadītāja riska pakāpi. Kopīgas sistēmas, kurā ikviens apdrošinātājs redz autoīpašnieka apdrošināšanas vēsturi, dati ļauj noteikt katra autoīpašnieka riska pakāpi. Izrietot no noteiktās riska pakāpes, apdrošinātājs lemj pielāgot paaugstinātu vai pazeminātu cenu OCTA polisei. Atkarībā no Bonus – Malus klases cenas par OCTA polisi var atšķirties dažos desmitos un pat simtos latu.

„Kamēr nebija ieviesta vienotā Bonus – Malus datubāze, bija situācija, kad autoīpašnieki pēc negadījuma izraisīšanas nomainīja apdrošinātāju un tādā veidā, izmantojot apdrošinātāju nezināšanu, varēja iegūt tikpat izdevīgu cenu polisei, kā tie, kas nav izraisījuši nevienu negadījumu. Šobrīd tas vairs nav iespējams, tā kā dati par apdrošināšanas vēsturi ir pieejami visām apdrošināšanas sabiedrībām vienkopus”, skaidro Juris Stengrevics.

Aprēķinot Bonus – Malus klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā. Lai Bonus – Malus klase nesamazinātos, katrā no periodiem apdrošināšanas dienu skaitam ir jābūt vismaz 275 dienas un nedrīkst būt izraisīti CSNg.

Lai gan Bonus – Malus sistēma Latvijā pastāv kopš 2006. gada, bet beidzamie šīs sistēmas pārveidojumi veikti 2009.gada nogalē, vēl joprojām autovadītāji neizprot Bonus-Malus sistēmas darbības principus, un to, kā Bonus-Malus klase var ietekmēt apdrošināšanas polises cenu. LTAB augustā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka autovadītāji nezina, ka Bonus-Malus klasi ietekmē ne tikai pēdējo 11 gadu laikā notikušo CSNg skaits, bet arī apdrošināšanas ilgums, respektīvi, cik dienas gadā transportlīdzeklis ir apdrošināts. 68% respondentu uzskata, ka veicot Bonus – Malus pārrēķinu tiek ņemts vērā tikai pēdējais gads, nevis vēsture par pēdējiem 11 gadiem.

„Ikdienas darbā saskaramies ar faktu, ka valda ne mazums neskaidrību, stereotipu un spekulāciju par minēto tēmu. Piemēram, viens no stereotipiem ir, ka Bonus-Malus klasei katru gadu ir jāmainās. Tāpat valda uzskats, ka gadījumos, kad diviem autoīpašniekiem ir līdzīga vadītāja pieredze un vienāds transportlīdzeklis, abu transportlīdzekļu īpašnieku Bonus-Malus klasēm ir jābūt vienādām”, skaidro Juris Stengrevics.

Lai kliedētu iesīkstējušos stereotipus, kā arī, lai paaugstinātu autovadītāju informētības līmeni, mēneša garumā tiks veikts skaidrojošais darbs par Bonus – Malus un to ietekmējošajiem faktoriem. Taču jau šobrīd, ikviens autovadītājs, kurš vēlas pārbaudīt savu Bonus – Malus klasi un noskaidrot izraisīto CSNg skaitu, kā arī apdrošināto dienu skaitu, datus bez maksas var pārbaudīt LTAB mājas lapā: www.ltab.lv