13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, kā ierasts, atkārtoti pārskatām partiju programmas, atsaucam atmiņā politiķu solījumus, atskatāmies uz padarīto un apdomājam, kādas pārmaiņas valstī vēlētos. Kā uzņēmējs uz nākotni raugos no savas prizmas, proti, no uzņēmējdarbības attīstības dzimtajā valstī viedokļa. Neizbēgams ir Latvijas salīdzinājums ar kaimiņvalstīm – kāds varbūt teiktu, ka jāpārstāj šī salīdzināšana, – taču es uzskatu, ka tas ir veselīgi – paraudzīties, kā kaimiņvalstis attīstās līdzvērtīgos ģeopolitiskajos apstākļos un apdomāt, ko mēs varam mācīties no kaimiņu pieredzes.

Pievērsu uzmanību vienkāršam, bet patiesībā ļoti nozīmīgam rādītājam ikvienas valsts ekonomiskās izaugsmes kontekstā – ārvalstu investīciju apjoms un tendences Baltijā. Un aina ir šāda: kamēr abās kaimiņvalstīs šīs investīcijas vidēji pārsniedz simtus miljonu eiro, Latvijā te ir daži desmiti miljonu eiro[1]. Pavērtēt šos rādītājus mudināja nesenā saruna ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, kad pārrunājām katras valsts ekonomisko izaugsmi un nākotnes prognozes. Nācās atzīt, ka šajā ziņā Latvija visā trio pagaidām izskatās visbēdīgāk.

Ir vairāki indikatori, kas norāda uz nepieciešamību pilnveidot uzņēmējdarbības vidi valstī. Viens no rādītājiem – izmaiņas jaunu komerctransportu reģistrācijas apjoma dinamikā. Jaunākie rādītāji liecina, ka Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, tas pieaudzis par 6%, kamēr Lietuvā – par 19 % un Igaunijā – par 10%.[2] Salīdzinājumam - kopējais pieaugums par 2017. gadu Latvijā veidoja 12 %.

Tāpat vērtīgi ir atskatīties uz 2018. gadu, pavērtējot, cik daudz firmas šajā laikā atvērušas ražotni vai servisa nodrošinājuma centru Latvijā. Uzreiz prātā nāk milzis “Ikea”, kura ienākšana bija stratēģiski izplānots skandināvu uzņēmuma solis uz paplašināšanos Baltijā. Piedzīvojām arī “Yandex taxi” ienākšanu. Kā tad izskatāmies starptautiskā arēnā, ja vērtējam uzņēmējdarbības attīstības vidi? Latvija World Bank “Ease of doing business” 2018. gada pārskatā ierindojusies 19. vietā[3]. Kā izskatāmies Baltijas mērogā? Atkal mums priekšā “lēnīgie” igauņi ar 12. vietu un apsviedīgie lietuvieši, kas pārskatā ieņēmuši 16. vietu. Jāsecina, ka kaut kādu iemeslu dēļ mums nesekmējas ar apstākļiem biznesa attīstībai tik labi kā kaimiņiem – 19. vieta pasaulē nudien nav slikti, bet skaidri redzams, ka varam labāk. Kas ir šie iemesli? Pēc paša pieredzes teiktu, ka, pirmkārt, tā ir infrastruktūras un elektrības pieejamība, otrkārt – lielie birokrātijas apjomi būvvaldē un īpašuma reģistrā. Šīs jomas vajadzētu un ir iespējams pilnveidot.

Jāatzīst, ka kandidējošo politisko spēku vēlēšanu programmās fokuss nav uz biznesa vides uzlabošanu, veicinot ārvalstu investīciju plūsmu. Toties ir apņemšanās palielināt minimālo algu, nodrošināt mazo lauksaimnieku izdzīvošanu, veikt izglītības reformas, bruņot armiju utt. Un, protams, ka šīs pārmaiņas sabiedrībai ir nepieciešamas. Tas, uz ko vēlētos aicināt topošo valdību – mērķtiecīgāk paraudzīties arī uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un attīstību, neaizmirstot par ārvalstu investīciju nozīmību. Varbūt ir vērts kā sasniedzamo mērķi noteikt Latvijas ierindošanu “Ease of doing business” TOP 10.  Galu galā jau sen ir pierādīts, ka katrs ārvalstu investētais eiro atnes atpakaļ piecus un veicina blakus biznesu attīstīšanos. Ticu, ka ar šādu pieeju reiz varēsim spriest nevis kā ietaupīt un tērēt prātīgāk, bet gan – kur visefektīvāk ieguldīt pieaugošos ieņēmumus. Tā teikt - domāt, kā vēl var celt dzīves līmeni, nevis savilkt jostas.

[1] Avots: https://tradingeconomics.com/country-list/foreign-direct-investment
[2] Avots: AutoTyrimai
[3] Avots: http://www.doingbusiness.org/en/rankings

Foto: Publicitātes attēls