Šīs sistēmas darbojas pēc vienkārša principa - viena kamera fiksē automobili un laiku, kad tas iebrauc kontrolposmā, bet otra - laiku, kad tas no šā posma izbrauc. Sistēma aprēķina vidējo ātrumu pēc šai ceļā pavadītā laika un attāluma starp kamerām, un pārkāpuma gadījumā tiek noformēts attiecīgs protokols.

Pirms katra kontrolposma izvietotas īpašas ceļa zīmes, kas autovadītājus informē par ātruma mērītājiem un ceļa posma garumu.

Pēc Lietuvas autoceļu direkcijas datiem, visvairāk šādu mērītāju ierīkots ap Viļņu un Panevēžu - pa sešiem ap katru, kā arī pie valsts nozīmes ceļiem ap Prieniem un Marijampoli - pa četriem ap katru.

Līdztekus galvenajam uzdevumam - mērīt vidējo braukšanas ātrumu - nākotnē šīs sistēmas ļaus arī pārbaudīt, vai automobilis ir apdrošināts, vai tam veikta tehniskā apskate, vai tas netiek meklēts citās valstīs un vai autovadītājs samaksājis ceļu nodokli.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis direkcijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Vitālijs Andrejevs, šīs sistēmas dabā jau bijušas ierīkotas, bet līdz šim tās tikai fiksējušas pārkāpumus, taču turpmāk dati par pārkāpējiem tiks nosūtīti Administratīvo pārkāpumu reģistram.

"Pašas sistēmas fiziski jau pastāvēja, bet bija izraisījies strīds par to pirmējo metroloģisko pārbaudi. Tad izsludinājām jaunu konkursu, (..) kurā uzvarēja Viļņas metroloģijas centrs, un noteiktajā laikā pārbaudes tika veiktas," viņš skaidrojis.

Pārkāpumu protokoli tiks sūtīti tādā pašā kārtībā kā stacionāro radaru gadījumā. Ierēķināta arī pieļaujamās metroloģiskās kļūdas robeža par labu autovadītājiem, kas līdzinās dažiem kilometriem stundā.

Kā uzsver Lietuvas autoceļu direkcija, šo sistēmu mērķis nav sodīt - svarīgākais ir garantēt satiksmes drošību, ņemot vērā, ka ātruma pārsniegšana ir viens no galvenajiem traģisku satiksmes negadījumu cēloņiem.

Foto: Ekrānšāviņš no Google.com/maps