Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, „melnos punktus” un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Ja pirmie stacionārie fotoradari tika uzstādīti ap Rīgu un pašā galvapilsētā, tad otrajā stacionāro fotoradu uzstādīšanas kārtā ātruma mērierīces paredzēts uzstādīts arī attālākos Latvijas reģionos, piemēram, Grobiņā, Ugālē un Rubenē.

Vienlaicīgi noteik ceļa zīmju uzstādīšana ātruma mērierīču darbības vietās. Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām tiek izvietotas informatīvas zīmes, uz kurām norādīts mērierīces atrašanās vietā atļautais ātrums. Kā iepriekš tika solīts, fotoradari sodīšanas režīmā sāks darboties tad, kad tiks uzstādītas visas nepieciešamās ceļa zīmēs. CSDD vērš šoferu uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms  vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā vai fotoradars darbojas vai ne. 

Stacionārie fotoradari ir tikai viens no satiksmes drošības uzlabošanas instrumentiem. Tikpat nozīmīga ir ceļu uzlabošana, policijas klātbūtne un pārvietojamie radari, sabiedrības izglītošana un informēšana.

Valdības apstiprinātais fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz 5 gados uzstādīt 100 stacionārās ātruma mērierīces 

Foto: Publicitātes attēls