Izrādās, ka satiksmes negadījumi notiek ne jau ātruma dēļ, kā varētu domāt, bet gan tādēļ, ka daļa vadītāju „iestrēgst” kreisajā joslā un laikus neatgriežas atpakaļ labajā joslā.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka ilgstoša braukšana kreisajā joslā ar vidēju vai pat zemāku ātrumu nekā labajā joslā ir daudz bīstamāka nekā pārvietošanās lielā ātrumā. Iemesls ir gaužām vienkāršs – redzot, ka kavējaties atgriezties labajā joslā, citi autovadītāji mēģinās jūs apsteigt pa labo pusi, kā rezultātā pieaugs pārkārtošanās manevru skaits un līdz ar to arī CSN risks.

Šāds apgalvojums tiek pamatots ar statistikas datiem, kas liecina, ka 1970.gadā uz ASV un Vācijas automaģistrālēm bojāgājušo skaits bijis aptuveni vienāds – apmēram 27 cilvēki uz vienu miljardu autoceļu kilometru. Pie tam jāņem vērā, ka uz Vācijas maģistrālēm ātruma ierobežojuma atšķirībā no ASV nav. Kopš tā laika bojāgājušo satiksmes dalībnieku skaits abās valstīs samazinājies, taču atšķirīgās proporcijās – piemēram, 2003.-2004.gada dati rāda, ka Vācijā bojāgājušo skaits bijis aptuveni 3 cilvēki uz 1 miljardu km, bet ASV – 6-7.   

Pētījuma autori to skaidro ar noteikumu punktu, kas uz Vācijas automaģistrālēm aizliedz ilgstošu braukšanu kreisajā joslā (tikai apdzen – un atpakaļ uz labo). Vācijā tas tiek strikti ievērots, kurpretim ASV šāda nesen ieviestā prasība vēl ir jaunums daudziem autovadītājiem.

Nobeigumā žurnālisti aicina atcerēties šo noteikumu punktu un izmantot kreiso joslu, kā tas paredzēts noteikumos.

Foto: ekrānšāviņš no youtube.com