Kā aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāve Gundega Preisa, speciālista izstrādātajā sistēmā pēc dažādiem parametriem iespējams caurlūkot "Waze" iesniegto informāciju gan operatīvajā režīmā, gan veicot ziņojumu datu analīzi.

Pieeja ceļu satiksmes dalībnieku iesniegtajiem ziņojumiem "Waze" par ceļu satiksmes apgrūtinājumiem - apledojumu, bedrēm, nobrauktiem dzīvniekiem un citiem satiksmi traucējošiem vai apdraudošiem apstākļiem - LAU kā "Waze" partnerim bija jau iepriekš, taču tā bija tikai aktuālo ziņojumu plūsma teksta formātā bez iespējas ziņojumus ērti aplūkot, apstrādāt, arhivēt un analizēt, pauda Preisa.

RTU zinātnieka izstrādātā sistēma nodrošinot iespēju ziņojumiem sekot operacionālajā režīmā, ļaujot pārskatāmi fiksēt precīzas vietas, kurās ziņots par apgrūtinājumiem. Tāpat vēsturiskos datus iespējams pārlūkot blīvuma kartē, kas ļauj identificēt konkrētu apgrūtinājumu koncentrācijas vietas un "melnos punktus".

Pēc RTU pārstāves sacītā, jaunā sistēma ceļu lietotājiem sniedz iespēju aktīvi ziņot "Waze" par apgrūtinājumiem uz autoceļiem, tādējādi būtiski uzlabojot ceļu apsaimniekotāju informētību un ļaujot pieņemt gan operatīvus, gan pārdomātus lēmumus labākai ceļu apsaimniekošanai.

"Daļu autoceļu posmus monitorē ceļu meteo stacijas, tāpēc, piemēram, ziemā tajos ir labi redzams apledojums, taču posmos kur kameru nav, ļoti noderīgi būs "Waze" lietotāju ziņojumi par apledojumu," pauda Preisa.

Viņa norādīja, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāņem vērā, ka, sūtot informāciju navigācijas rīkā, jānorāda konkrēts bīstamības apakštips - "šķērslis", "bedre", "sabraukts dzīvnieks", "pazudusi ceļa zīme", "plūdi" vai "ledus", jo vispārīgie bīstamības tipi - "uz ceļa", "ceļa malā" vai "laika apstākļi", zem kuriem atrodas apakštipi, datu analīzes sistēmā netiek importēti.

Tāpat Preisa sacīja, ka Kampars ar "Waze" ziņojumu datu analīzes sistēmu iepazīstinājis arī Latvijas Pašvaldību savienību, un vairākas pašvaldības par to esot izrādījušas interesi. Viņa skaidroja, ka ar sistēmas palīdzību pašvaldības varētu sekot gan ceļu stāvoklim, gan arī, piemēram, nobraukto dzīvnieku koncentrācijai pašvaldības teritorijā, ļaujot pieņemt argumentētus lēmums par norobežojošu barjeru veidošanu starp ceļu un mežu.

Foto: iAuto.lv