Maksājumu izlīdzināšana Baltijas valstu autovadītājiem dotu tikai ekonomisku stimulu pilnvērtīgākai attīstībai, jo tieši zemāki nodokļi veicina ekonomikas, tajā skaitā uzņēmējdarbības attīstību. Lielākajai daļai iedzīvotāju auto ir viņu ekonomiskās dzīves svarīgs elements, tās rezultātā tiek radīta kāda vērtība, kuru apliek ar nodokli, tādējādi pildot valsts maku.

Ja jau makroekonomiskā situācija valstī ir cerīga un tiek plānots, ka līdz 2015. gadam IIN Latvijā tiks pakāpeniski samazināts un sasniegs 21%, tiks samazināti nodokļi darbaspēkam, tiek diskutēts par iespēju samazināt PVN un solīts palielināt neapliekamo minimumu un summu par apgādājamiem, kādēļ autovadītāji, kas ir sabiedrības aktīvākā daļa un nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, joprojām tiek izmantoti kā «slaucamas govis» un viņu maksājumu apjoma samazinājums pat netiek apspriests? Ja uzņēmumam par saviem transporta līdzekļiem būtu jāmaksā mazāk, tas atstātu ietekmi arī uz inflācijas pieaugumu.

Šobrīd izdevumi, lai ar tikko nopirktu auto drīkstētu braukt Latvijā, septiņpadsmit reizes pārsniedz izdevumus Igaunijā un trīs reizes Lietuvā. Kaimiņos nav jāmaksā par pirmo reģistrāciju un nav dabas resursu nodokļa, kura ietekme uz vides tīrību līdz šim ir miglā tīta. Pie kam Lietuvā tehniskā apskate ir reizi divos gados, kas arī atstāj iespaidu uz izdevumiem par auto. Ja vēl šīm nodevām būtu konkrēta ietekme uz ceļu kvalitāti, tomēr pērn netika uzbūvēts neviens metrs jaunu ceļu.

Savukārt, salīdzinot izdevumus pirmo trīs gadu laikā, Latvijas autovadītājs samaksā 757 eiro, lietuvietis 42, bet igaunis 195 eiro. Tajā pašā laikā maksa par degvielu trīs kaimiņvalstīs ir līdzīga un Latvijā dažkārt pat nedaudz augstāka (www.energy.eu/prices). Mūsu ekonomikas atveseļošanās dod ne tikai iespēju, bet rosina nepieciešamību diskutēt par maksājumu sloga samazināšanu autovadītājiem kā ekonomiski aktīvākajai sabiedrības daļai.

Juris Zvirbulis, LAMB prezidents