Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts. 

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš. 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā. 

Vitenbergs uzsvēra, ka sarunās ar investoriem EM pieturās pie pozīcijas, ka projektam jātiek īstenotam uz pilnībā komerciāliem pamatiem un valsts iesaistei tajā jābūt pēc iespējas mazākai. 

Ekonomikas ministrs apliecināja, ka par potenciālajām LNG termināļa būvniecības vietām varētu tikt izvēlēta Skulte vai Rīga un šīs lokācijas par piemērotākajām atzinuši arī tie investori, kas iepriekš šādās sarunās nav piedalījušies. 

Vienlaikus Vitenbergs atzina, ka komersanti vēlētos zināmas garantijas no valsts puses, piemēram, noteiktu garantētu iepirktās LNG apmēru, vai arī noteiktu slieksni, līdz kuram valsts palīdzētu segt termināļa operacionālās izmaksas. 

Tāpat komersanti vēlētos garantijas, ka Latvija pērk LNG, nevis kādā brīdī atgriežas pie Krievijas dabasgāzes pirkšanas.

Vitenbergs uzsvēra, ka topošie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas dabasgāzes iegādi, sniegtu šādas garantijas. 

Foto: Pexels.com