Lieta tāda, ka Kolledžs ir ne tikai auto darbnīcas īpašnieks, bet talantīgs inženieris – viens no labākajiem „Ford” sacīkšu automobiļu būvētājiem Lielbritānijā. Viņa firma projektē un izgatavo „Zetec” un „Duratec” dzinēju tūninga detaļas.

Taču vienā jaukā dienā kaut kādas apmātības pārņemts viņš nolēma nedaudz uztūnēt „VAZ” pirmdzimto žigulīti, kas Lielbritānijā pazīstams ar nosaukumu „Lada 1200”.

Foto: Ekrānšāviņš

Pēc pāris mēnešus ilgušiem meklējumiem viņš atrada krietni sarūsējušu 1981.gadā ražotu auto ar stūri labajā pusē, ko iegādājās par 500 Sterliņu mārciņām (645 eiro).

Visupirms Deivs demontēja aizveda uz metāllūžņu kaudzi „VAZ” ražotos agregātus un mezglus. Oriģinālā 1,2 l pukšķinātāja vietā viņš automobilim uzstādīja „viegli forsētu” 2,3 l „Cosworth Duratec” dzinēju, kurš, pateicoties dažādām modifikācijām (divkomponentu kloķvārpsta, atvieglots spara rats u.tml.) attīstīja līdz 235 ZS jaudu. 40 stundas nācās ziedot, lai tam izveidotu piemērotu izplūdes sistēmu.

Foto: Ekrānšāviņš

Sajūgs automobilim tika pielāgots no „Ford Pinto”, bet sešpakāpju mehāniskā pārnesumkārba – no „Mazda MX-5”. Bez tam žigulītis ieguva „Ford Escort Mk2” aizmugurējo tiltu un „Salisbury” ierobežotas slīdes diferenciāli.

Veidojot balstiekārtu, Deivs bija apņēmies padarīt auto tik zemu, cik vien tas iespējams. Priekšā ir uzstādītas „McPherson” stutes ar „Bilsein” sporta amortizatoriem, bet aizmugurē – četru sviru piekare un „AVO” amortizatori.

Foto: Ekrānšāviņš

Bremžu sistēma ir īsts savārstījums: priekšā uzstādītas „AP Racing” bremzes no „MG TF”, bet aizmugurē – „Peugeot 406” priekšējie diski un „Lotus Exige” skavas.

Oriģinālajiem līdzīgi 15-collīgi riteņu dzelzs diski ir aizlienēti no „Ford Mondeo”, bet nosegti ar žiguļa disku dekoratīvajiem vākiem.

Foto: Ekrānšāviņš

Auto virsbūves detaļas Kolledžs lasīja kopā kā mozaīku. Aizmugurējos spārnus pasūtīja Čehijā. Savukārt oriģinālie priekšējie spārni – tos sameklēja tur pat Lielbritānijā – īsti nederēja. Sakarā ar to, ka mašīna tika gatavota driftam, vajadzēja pagarināt un paaugstināt riteņu arkas, un līdz ar to spārnus diezgan pamatīgi pārtaisīt.

Žiguļa oriģinālo oranžo krāsu izdevās samaisīt no Deiva darbnīcā pieejamās „Ford” krāsu paletes.

Foto: Ekrānšāviņš

Auto pārbūves eksperti vērtē, ka Deiva Kolledža veiktās dizaina modifikācijas ir minimālas un veiktas ļoti meistarīgi, nesabojājot auto oriģinālo veidolu. Buferu forma ir nedaudz modificēta, turklāt tie piestiprināti, izmantojot saīsinātus stiprinājuma kronšteinus, lai cieši piegulētu virsbūvei. Salonā ir saglabāts „VAZ 2101” priekšējais panelis un mērinstrumentu bloks, bet uzstādīta „Springlex” trīsspieķu stūre un „Momo” sēdekļi no „Alfa Romeo 156”.

Kopumā šī pārbūve Deivam aizņēma pilnus septiņus mēnešus, un rezultātā žigulis pārtapa par ļoti simpātisku „šovkāru”. 

Foto: Ekrānšāviņš

Foto: Ekrānšāviņš